Nr. | Название главы | Стр. |
Anotācija | 4 | |
Annotation | 5 | |
Ievads | 6 | |
1. | Upju, ezeru un līču ekosistēmu raksturojums | 8 |
1.1. | Upe | 8 |
1.2. | Ezers | 8 |
1.3. | Līcis | 9 |
2. | Planktona raksturojums | 10 |
2.1. | Fitoplanktons | 10 |
2.2. | Zooplanktons | 11 |
3. | Pētnieciskajā darbā izmantotie materiāli, aprīkojums | 12 |
Ūdens ķīmiskā sastāva noteikšanai | 12 | |
4. | Pētnieciskajā darbā izmanotās metodes | 13 |
4.1. | Paraugu iegūšana | 13 |
4.2. | Temperatūras, pH, elektrovadītspējas un sāļuma noteikšanas metodes | 14 |
5. | Paraugu ņemšanas vietas un to raksturojums | 15 |
5.1. | Pirmās dienas paraugu ņemšanas vietas | 15 |
5.1. | Otrās dienas paraugu ņemšanas vietas | 17 |
5.2. | Trešās dienas paraugu ņemšanas vietas | 20 |
6. | Iegūto paraugu analīze un rezultāti | 22 |
6.1. | Ūdens sāļums un elektrovadītspēja | 22 |
6.2. | Temperatūra un pH | 24 |
6.3. | Ūdensdzīvnieku skaits un ASPT | 25 |
Rezultātu izvērtējums | 31 | |
Izmantotie informācijas avoti | 35 | |
Pielikums | 37 |
1. Upju, ezeru un līču ekosistēmu raksturojums
1.1. Upe
Upes ir ūdensteces, kas plūst pašu izgrauztās gultnēs un savāc virszemes un pazemes noteces ūdeņus no sava baseina. [12] Visas upes ekosistēmas īpašības arī mainās, gan abiotiskie faktori, gan augu un dzīvnieku sabiedrības. Par šo apstākļu pārmaiņām var spriest pēc augu un dzīvnieku sabiedrībām. [21]
Straujtece ir posms, kurā ūdens plūsma ir gan ātra, gan turbulenta (virpuļojoša). Šādā straumē viss, kas nav piestiprinājies vai ļoti smags, tiek aizskalots – gan dzīvie organismi, gan smiltis un nogulumu daļiņas. Dzīvniekiem, kas dzīvo uz akmeņu virsmas, nepieciešami īpaši pielāgojumi, lai tos neizskalotu straume. Pat tām sugām, kuras ir pielāgojušās šādai videi, daudzus neveiksmīgākus pārstāvjus straume tik un tā aiznes prom. Spraugās starp akmeņiem ir sastopami ļoti dažādi dzīvnieki. Daudz dažādu dzīvnieku sugu, piemēram, sānpeldes, ūdensēzelīši un dažādi kāpuri, dzīvo zem akmeņiem. Šeit ir vājāka straume, tādēļ tiem ir mazāks risks tikt aizskalotiem.
Lēnām upēm raksturīgas dūņainas gultnes. Tā kā straume ir lēna, tad upes nestās smilšu un nogulumu daļiņas tiek nogulsnētas, nevis nestas tālāk pa straumi. Bioloģiskā daudzveidība dūņās ir daudz mazāka nekā akmeņainās gultnēs. Uz gultnes dzīvo dažādi kāpuri un gliemenes. Atsevišķi ūdensdzīvnieki rokas nogulumos, piemēram, nematodes. Pie peldošajiem organismiem pieder ne tikai zivis, bet arī lielie vēžveidīgie un dažādi kukaiņi. Bioloģiskā pašattīrīšanās, ko veic ūdens organismi upēs, būtiski ietekmē fizikāli ķīmisko procesu norisi, darbojas kā savdabīgs katalizators. [21]
1.2. Ezers
Ezers ir dabiska ūdenstilpe reljefa pazeminājumos, kuru no visām pusēm norobežo sauszeme. Ar ezeru izpēti nodarbojas īpaša zinātne - limnoloģija. [16]
Barības vielu daudzums nosaka ezera ekosistēmas raksturu. Pēc šī raksturlieluma ezerus iedala:
• oligotrofs ezers- ar barības vielām nabadzīgs - ļoti dzidrs, šķietami tuksnesīgs ezers;
• mezotrofs ezers (vidēji liels barības vielu saturs) - dzidrs, ar faunu un floru bagāts ezers;
• eitrofs ezers (ar barības vielām bagāts) - šādā ezerā pastiprināti aug ūdensaugi un aļģes;
• hipereitrofs ezers (ar barības vielām pārbagāts) - duļķains ūdens, nabadzīga ekosistēma, bieža masveida aļģu ziedēšana.
Bioloģisko daudzveidību ezeros nosaka bioloģiskie rādītāji – ūdensdzīvnieki un planktons. [15
…
Darbs sākotnēji veikts Zviedrijā, Erken laboratorijā. Zviedrijā ņemti arī ūdens paraugi novērojumiem un eksperimentiem. Pētīti ūdens kvalitātes rādītāji līcī, straumē, ezerā. Darba uzdevumi: 1. Iepazīties un analizēt literatūru par upju, ezeru un līču ekosistēmām. 2. Izpētīt dzīvnieku sugas, ūdens kvalitāti, sāļumu, elektrovadītspēju, ūdens temperatūras izmaiņas un planktona daudzumu ceļā no saldūdens uz sāļūdens ūdenstilpnēm. 3. Noteikt ūdensdzīvnieku sugu daudzveidību ezerā, straumē, līcī. 4. Noteikt piesārņotības koeficientu (ASPT) katrā pētījumu vietā. Teorētiskā daļa un literatūras apskats papildināts Latvijā. Darbs sastāv no 35 lappusēm, 22 attēliem, 6 tabulām un pielikuma. ZPD izveidota arī Powerpoint prezentācija,kas palīdzēja ar darbu iepazīstināt tā vērtētājus.
- Globālā sasilšana
- Slīteres Nacionālais parks
- Ūdens sastāva izmaiņas ceļā no saldūdens uz sāļūdeni
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Globālā sasilšana
Реферат для средней школы43
-
Slīteres Nacionālais parks
Реферат для средней школы17
-
Caunas
Реферат для средней школы3
-
Gēnu mutācijas
Реферат для средней школы3
-
Zirgs un cilvēks, laikam ritot
Реферат для средней школы78