Ūdens ir bezkrāsains ( biezā slānī gaiši zils ) šķidrums, kam nav smaržas un bez garšas. Tā ķīmiskā formula ir H2O. Normālā atmosfēras spiedienā ūdens sasalst 0 0C temperatūrā, vārās 100 0C temperatūrā, tā blīvums 4 0C temperatūrā pieņemts par blīvuma vienību.
Lai gan ūdens ir viena no pazīstamākajām ķīmiskajām vielām, tam ir arī dažas neparastas īpašības. Amonjaks NH3 un sērūdeņradis H2S, līdzīgi ūdenim, ir nemetālisko elementu savienojumi ar ūdeņradi. Abu šo savienojumu molekulas ir smagākas par ūdens molekulām. Tādēļ šo vielu viršanas temperatūrām būtu jābūt augstākām. Taču īstenībā abas šīs vielas istabas temperatūrā ir gāzes, bet ūdens ir šķidrums. Neparasti stiprie pievilkšanās spēki starp ūdens molekulām ir par iemeslu tam, ka istabas temperatūrā ūdens ir šķidrums. Ūdens molekula sastāv no skābekļa atoma, kas ir saistīts ar diviem ūdeņraža atomiem. Skābekļa atoms no ūdeņraža atomiem pievelk sev elektronus. Tā skābekļa atoms iegūst nelielu negatīvu papildu lādiņu, bet ūdeņraža atomiem ir pozitīvs lādiņš. Šo lādiņu dēļ ūdens molekulas savstarpēji pievelkas. Tādēļ ūdens lieliski šķīdina vielas, kuru sastāvā ir lādētas daļiņas, piemēram, ūdens šķīdina sāļus, kuurs veido joni.
1.1. Ūdens ir visur
Ūdens sedz 70% no Zemes virsas. Aptuveni 97% no Zemes ūdens krājumiem atrodas okeānos. Pārējais ūdens galvenokārt ir sniega vai ledus veidā. Mazāk par 1% ūdens ir ezeros un upēs.
Ūdens ir būtiski svarīgs, lai dzīvība varētu eksistēt. Ūdens veido aptuveni 70% no cilvēka ķermeņa. Salātos ir apmēram 98% ūdens. Dzīvnieku un augu organismā ūdens pārnēsā barības vielas un atkritumvielas. Piemēram, cilvēka asinīs ir aptuveni 90% ūdens. Sulas, kas cirkulē augos, arī galvenokārt veido ūdens.
Ūdensapgādes uzņēmums ņem ūdeni no ezera, upes vai strauta. Sieti atdala lielus priekšmetus, un ararvien smalkāki filtri atdala visas uzduļķotās cietās daļiņas. Hlors Cl2 iznīcina mikrobus. Dažās valstīs mikrobu iznīcināšanai izmanto ozonu. Ozons O3 mazāk ietekmē ūdens garšu nekā hlors.…
