Ievads.
Visu veidu ūdensceļu transporta līdzekļiem ir liela nozīme un ietekme tūrisma industrijā, līdz ar to valsts ekonomikā. Latvija ar ūdensceļu transporta trūkumu nevarētu sūdzēties. Jautājums ir, cik lielā mērā tas tiek izmantots? Kas tiek darīts, lai veicinātu ūdenstransporta attīstību! Ceļošanai pa ūdeni vēl joprojām ir daudz dažādu iespēju: tuvo attālumu kuģi(prāmji) daudzos maršrutos ir sasnieguši augstu konforta līmeni, kas piesaista tūristus, piedāvā ēdināšanu un izklaidi. Bauda, ko cilvēki gūst, vienkārši esot uz ūdens, ir veicinājusi tūrisma attīstību, sākot ar jahtu piestātnēm un pašgājējiem motorkuģiem, kuģīšiem un beidzot ar burāšanu un nelielām laiviņām. Arvien vairāk izzūd atšķirība starp transporta izmantošanu un izklaidi, jo ceļojums vai pats kuģis kalpo par mērķi un nevis tikai par līdzekli, lai nokļūtu kādā vietā. Latvijā ūdenstransportu var iedalīt trijās kategorijās: īsie jūras maršrutu kuģi jeb prāmji, iekšzemes un citi ekskursiju kuģi, privāti nofraktēti vai īpašumā esošie izpriecu kuģi.
Jo vairāk tūristi izmantoLatvijas ūdensceļu transporta pakalpojumus, jo vairāk valsts gūst ienākumus no tā. Jo jo tūristu tērētā nauda veido ienākumu attiecīgu pakalpojumu privātajiem, kas ir ienākums, kas ir aplikts ar nodokli un nāk par labu valstij. Arī tas, ka rada darba vietas kā pašā nozarē, tā arī tieši, netieši saistītās nozarēs.
Tremins “prāmis”ietver dažādas īso distanču ūdens transporata formas. Prāmji nodrošina pārvietošanās iespējas pilsētās un atsevišķos gadījumos tie var piesaistīt arī tūristus vai kā pilsētvides iezīme, vai orģināls veids kā apskatīt pilsētu. Īso jūras distanču prāmju maršrutu ekspluatācijas nodrošināšana ir dārga gan kapitāla investīciju ziņā, gan tiešo ekspluatācija izmaksu ziņā. Peļņa tiek iegūta, kombinējot maksimālu ierīču izmantošanu ar tirdzniecību uz kuģa. Tas vispirms nozīmē strauju apgrozījumu ostā katra ceļojuma beigās un 24 stundu kuģošanu arbideālā gadījumā vienādu biznesa apjomu visu gadu un līdzsvarotu pieprasījuma plūsmu abos virzienos. Praksē to, protams, ir grūti sasniegt, un ziemā, kad liela daļa brīvdienu ceļojumu beidzas, prāmju pakalpojumi kļūst ļoti atkarīgi no kravas piedāvājumiem, lai gūtu peļņu. Ārpussezonas kuģošana īsajos maršrutos var veicināt, piedāvājot lētākas biļetes ar plaša spektra atlaidēm, kas domātas dažādiem tirgus sektoriem. Galējos ārpussezona periodos un nakts reisos, kas piesaista nelielu skaitu pasažieru, prāmju kompānijas varētu prasīt samaksu tikai par tūrisma produktu, lai nosegtu fiksētās izmaksas, navis nodrošinātu peļņu no katra pārbrauciena. Zemas biļešu cenas tomēr var stimulēt tēriņus uz kuģa, kas būtu noderīgs ieguldījums kopējos ieņēmumos. Nozīmīgs prāmju kustības reģions Eiropā ir Baltijas jūra, kur tiek nodrošināta sariksme starp Skandināvijas valstīm un ceļotājiem nozīmīgā saikne starp šīm valstīm un Vāciju. Trīs Baltijas valstu – Latvijas, Lietuvas, Igaunijas – neatkarības atgūšana ir atjaunojusi tūristu interesi par šīm vietām, un šajā reģionā gan krūīzkuģu, gan prāmju satiksme ir ievērojami pieaugusi.
Ūdens valdzinājums piedāvā daudz tūrisma iespēju gan individuāli, gan speciālu ceļojumu pakešu veidā. Iekšzemes ūdensceļi – ezeri, upes, kanāli – piedāvā īpašas atpūtas un tūrisma iespējas.
Arī sabiesriskie kuģīši ieņem ievērojamu lomu iekšzemes un piekrastes kuģošanas tūrismā. Upes un kanāli arvien vairāk piesaista neatkarīgos airēšanas sporta entuziastus, kas, iespējams, ir vislielākais potenciāls attīstībai tuvāko gadu laikā. Iekšzemes ūdenstūrisma veids cieš no tā, ka tirgus ir kļuvis ļoti konkurējošs un sezona ir relatīvi īsa.
…
