Ultrasonogrāfija (transabdomināla)

Ultrasonogrāfija pārsvarā ir kā pirmā attēldiagnostikas metode pie sekojošiem simptomiem, stāvokļiem: sāpēm vēderā, sānos, muguras lejas daļā, trulas vēdera traumas, hematūrijas, hipotenzijas bez redzama iemesla.
Ultrasonogrāfija ir izvēles diagnostikas procedūra pacientiem, kam parādījušās akūtas labā epigastrija sāpes, domājot par saslimšanu žultsceļos. Ultrasonogrāfijas sensitivitāte nosakot žultsakmeņus ir >95% (attēls nr. 2), kā arī tā dod iespējas novērtēt citas blakusesošās struktūras. Atradne nepieredzējušiem izmeklējuma veicējiem var būt grūti interpretējama. Izmeklējot žultsceļus vajadzētu rast atbildi uz šādiem jautājumiem: Vai ir redzami žultsakmeņi, vai ir holecistīta pazīmes, vai ir dilatēts kopējais žultsvads?
Abdominālo ultrasonogrāfiju pielieto specifisku abdominālu saslimšanu gadījumos, kā, piemēram, holecistīta, biliāras kolikas, akūta apendicīta, abdominālās aortas aneirismas, nefrolitiāzes, urīna retences gadījumos.…