1) Mutulītes upes baseinā pēc A.Zīverta sastādītās „Ilggadīgi vidējā gada noteces slāņa” kartoshēmā noteces slānis ir 260 mm, taču Latvijā vidējais noteces slānis ir 245 mm. Noteces slāņa atšķirības ir skaidrojamas ar to, ka Mutulīte atrodas uz robežas starp Ziemeļvidzemes zemienes Trikātas pacēlumu un Vidzemes augstienes Mežoles pauguraini. Izmantojot Latvijas ģeogrāfijas atlantu, var redzēt, ka šajā pat reģionā ir konstatēta meteoroloģiskā galējība, proti, vislielākais nokrišņu daudzums gadā – 1007 mm Priekuļu pagastā 1982. gadā. Augstienēs sniega segas biezums (lielākais arī reģistrēts Gaiziņkalnā, kurš atrodas Vidzemes augstienē, Vestienas paugurainē) un nokrišņu daudzums ir lielāks nekā līdzenumos. Tieši siltās un mitrās Atlantijas okeāna gaisa masas, virzīdamās no rietumiem, pa Vidzemes un Ziemeļvidzemes augstieņu rietumu nogāzēm tiek bīdītas uz augšu. Tur tās nokļūst vēsākā gaisā, tāpēc notiek ūdens tvaiku kondensēšanās, mākoņu veidošanās un nokrišņu izkrišana. Tāpēc gada nokrišņu summa jūras piekrastē ir ap 700 –750 mm, bet Vidzemes un Ziemeļvidzemes pārsniedz 850 mm.
2) Mazūdens periodi Latvijas upēs vērojami ziemās un vasarās, kad upēm pieplūst tikai pazemes ūdeņi, savukārt daudzūdens periodi vērojami marta beigās - jūnijā, novembrī - decembrī. Ziemas mazūdens periods iestājas bargās ziemās pēc ledus segas izveidošanās un turpinās līdz paliem. Dažās ziemās ar atkārtotiem atkušņiem, kas īpaši raksturīgi Latvijas rietumu daļai, mazūdens periods vispār neiestājas. Vasaras mazūdens periodi dažādos gados Latvijā ir ļoti atšķirīgi. Ja nav izteiktu lietus periodu, vasaras mazūdens periods ilgst no pavasara paliem līdz rudens plūdiem. Plūdi iestājas neregulāri: lietainos gados vērojami vairāki plūdu viļņi viens pēc otra, turpretī sausās vasarās plūdi var arī izpalikt. …
