Urāns ir septītā Saulei tuvākā planēta. Atšķirībā no citām planētām Urānam ir neparasta rotācija. Pirmkārt, Urāns griežas pretējā virzienā salīdzinājumā ar citām planētām. Otrkārt, Urāna rotācijas ass ir gandrīz horizontāla, tādēļ planēta it kā veļas pa savu orbītu. Urāns riņķo tālu no Saules. Vienam apriņķojumam- vidēji 19.2 ua attālumā tam nepieciešami 84 gadi. Pašlaik Urāns attālinās no Saules. Tas sasniegs afēliju 2009. gadā. Pēc tam tas atkal tuvosies Saulei un nokļūs perihēlijā 2050. gadā.
Urāns tika atklāts gluži nejauši 1781. gadā. Tam dots grieķu dieva ciltstēva, debess valdnieka Urāna vārds. Urāns ir minēts grieķu mītos par pasaules radīšanu. No Urāna (Debess) un Gejas (Zemes) savienības radušies daudzi objekti un parādības: upes un okeāni, Saule un Mēness, zvaigznes pie debess, vēji u.c.
Redzamība. Urāns vienmēr atrodas tālu no Zemes, tādēļ pie debess tas redzams kā vāja, ar neapbruņotu aci tikko saskatāma zvaigzne. To var ieraudzīt ar binokli, ja ir zināmas planētas koordinātas un pieejama zvaigžņu karte. Urāns lēni pārvietojas gar ekliptiku, ik gadus metot nelielas cilpas. Urāna un citu tālāko ārējo planētu sinodiskais periods ir samērojams ar Zemes gada garumu. Piemēram, Urāna opozīcijas atkārtojas ik pēc 370 dienām. Planētas leņķiskie izmēri visu laiku ir mazi (apmēram 4), tāpēc Urāna disku var saskatīt tikai vidēji spēcīgā teleskopā. Urāna pavadoņi nelielā teleskopā nav redzami.
…
