Secinājumi.
Pēc 2009. gada 1. decembra, kad stājās spēkā Lisabonas līgums, Eiropas Savienības institucionālā uzbūve ir ievērojami mainījusies. Līgums paredzēja vairāku institūciju statusa maiņu. Tieši tādēļ pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Eiropas Savienībā ir septiņas galvenās institūcijas, nevis trīs, kā tas bija līdz šim, un vēl dažas institūcijas, kas palīdz šīm septiņām darboties. Šobrīd par ES galvenajām institūcijām tiek uzskatīts Eiropas Parlaments, Eiropadome, Padome, Eiropas Komisija, Eiropas Savienības Tiesa, Eiropas Centrālā banka un Revīzijas palāta.
Eiropas Komisijas kompetenču lokā ietilpst ierosināt tiesību aktu priekšlikumus Parlamentā un Padomē; pārvaldīt un īstenot ES politiku un budžetu; kopā ar Eiropas Kopienu tiesu īstenot Eiropas tiesību aktus, kā arī pārstāvēt Eiropas Savienību starptautiskā arēnā. Eiropas Parlamenta galveni pienākumi ir tiesību aktu pieņemšana, demokrātiskās uzraudzības pienākums un ES budžeta uzraudzības pienākums. Padomes galvenie uzdevumi ir pieņemt Eiropas Savienības tiesību aktus; daudzās jomās tiesību aktu pieņemšana notiek kopā ar Eiropas Parlamentu; koordinēt plašus dalībvalstu ekonomiskās politikas jautājumus; slēgt starptautiskus nolīgumus starp ES un citām valstīm vai starptautiskām organizācijām; kopā ar Eiropas Parlamentu apstiprināt ES budžetu; izstrādāt ES Kopējo ārējo un drošības politiku, kas balstīta uz Eiropadomes noteiktām vadlīnijām; koordinēt sadarbību starp valstu tiesām un policijas spēkiem krimināllietās. Eiropadomes galvenā kompetence ir noteikt turpmākās ES attīstības vadlīnijas un sniegt politisku vadību visās ES darbības jomās. Eiropas Kopienu tiesas galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai ES tiesību akti visās dalībvalstīs tiktu interpretēti un piemēroti vienādi, lai likums ir visiem vienāds. Eiropas Revīzijas palāta pārrauga, vai visi Savienības līdzekļi ir saņemti no nodokļu maksātājiem un iztērēti paredzētajam mērķim likumīgā un pareizā veidā, bet Eiropas Centrālā banka uzdevums pārvalda Eiropas vienoto valūtu euro un uzrauga, lai tiktu saglabāta cenu stabilitāte.
Referāta rakstīšanas un institūciju kompetenču sadales pētīšanas gaitā atklāju, ka Eiropas Savienības institūcijas ļoti cieši sadarbojas savā starpā, tāpat notiek arī sava veida uzraudzība. Īpaši cieša sadarbība ir attīstījusies Eiropas Parlamenta, Eiropas Komisijas un Padomes starpā. Tajā pašā laikā visneatkarīgākās ir Eiropas Centrālā banka, Eiropas Kopienu tiesa un daļēji arī Revīzijas palāta.
Tomēr uzskatu, ka jābūt vēl ciešākai un efektīvākai kontrolei ne tikai no citu ES institūciju puses, bet arī no dalībvalstu un ES iedzīvotāju puses. Tomēr, lai to sasniegtu, pirmais solis, ir ES iedzīvotāju izglītošana tieši par ES, tās institūcijām un institūciju kompetencēm. Uzskatu, ka, ja kontrole notiktu arī no valstu un iedzīvotāju puses, institūciju funkcionēšana būtu vēl efektīvāka un iespējas apiet likumu – mazākas.
…
