Nodoklis ir ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts budžetā vai pašvaldību budžetos (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā), kas nav maksājums par noteiktas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu un nav soda nauda, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas maksājums, kā arī nav maksājums par valsts kapitāla vai tā daļas izmantošanu. Minētais termins piemērojams arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.
Ikviena persona, kura gūst ienākumu mūsu valstī, maksā ienākuma nodokli. Ienākumu nodoklis ir tiešais nodoklis ienākumiem no uzņēmējdarbības, un tas maksājams uz iegūtās peļņas rēķina.
Šajā darbā es centīšos apskatīt šādas tēmas::
1.kas ir nodokļa maksātāji;
2.uzņēmuma nodokļa maksātāji un nemaksātāji;
3.kas ir ar uzņēmuma ienākuma nodokļa apliekamie objekti;
4.apliekamā ienākuma noteikšana;
5.nodokļa atlaides.
Latvijā ir divi ienākuma nodokļi – uzņēmumu ienākuma nodoklis un iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Jebkura persona, kas gūst ienākumus Latvijas Republikā, ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts citādi.
Jebkurš ienākums, ko gūst personas, kas ir iekšzemes nodokļu maksātājas, ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts citādi.
Vienu un to pašu ienākumu nevar aplikt vienlaikus ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmumu ienākuma nodokli, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts citādi.
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis un uzņēmumu ienākuma nodoklis veido vienotu ienākuma nodokļu sistēmu.
Uzņēmuma apliekamo ienākumu palielina par:
1.uzņēmuma gada pārskatā minēto pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu un samazina par aprēķināto pamatlīdzekļu nolietojuma un norakstīto nemateriālo ieguldījumu vērtību summu;
2.neatlīdzinātajām iztrūkumu vai izlaupījumu summām valsts un pašvaldību uzņēmumos, kuru pamatkapitāla valsts vai pašvaldību daļa ir lielāka par 50 procentiem, kā arī no budžeta finansētās institūcijās;
3.soda naudām un līgumsodiem izmantoto summu, arī soda sankciju;
4.40 procentiem no reprezentācijas izdevumiem izmantotās summas;
5.summu par kādu taksācijas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas periodu tiek palielināti nedrošiem parādiem paredzētie sociālie krājumi, kas izveidoti un atspoguļoti nodokļa maksātāja grāmatvedībā, un bezcerīgo parādu summām, kas tieši iekļaujas zaudējumos;
6.izdevumiem, kas saistītie ar to vērtspapīru iegādi taksācijas periodā, kuri atrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar likumu „Par vērtspapīriem” vai Finanšu instrumentu tirgus likumu;
7.taksācijas perioda zaudējumiem no vērtspapīru pārdošanas;
8.procentu maksājumiem.…
