Precizitāte un uzmanība līdz pat pēdējam sīkumam, zirnekļa vērptā tīklā, norāda uz projektu un tā komplicētību, kas nepieciešami, lai radītu struktūru ar kuru sasniegt nosprausto mērķi. Zirneklis organizē savu midzeni uzmanīgi vērpjot, attīstot un izvietojot zīda pavedienus, lai radītu lietu, kuru raksturo sekojošas īpašības: skaistums, stiprums un lietderība. Organizēšanas nolūks biznesā ir tieši tāds pats. Bez nosprausta mērķa, vienalga vai tas ir dabā vai biznesā, organisms ir nolemts neveiksmei. Zirnekļi ir dzimuši ar instinktu vērpt; organizācijas un menedžeri attīsta savus instinktus saliedējot vadīšanas principus. Plānošanas posmā organizācija rada uzmetumus tam, kam ir jābūt izdarītam kompānijā, lai tā varētu plaukt un zelt mūsdienu vidē.
Organizēšana ir organizatorisko resursu izvietošana, lai sasniegtu stratēģiskos mērķus. Resursu izvietojums atspoguļojas organizācijas darba sadalījumā pa nodaļām un atsevišķām darbvietām, oficiālu varas līniju un mehānismu, kas koordinē dažādus organizācijas uzdevumus, izveidē.
Organizācijas struktūra
Organizēšanas process noved pie organizācijas struktūras radīšanas, kas nosaka kā uzdevumi tiek sadalīti un resursi izvietoti.
Organizācijas struktūra ietver sevī:
uzdevumu komplektu, kas uzticēts noteiktiem cilvēkiem vai nodaļām;
varas līnijas, atbildību par lēmumu pieņemšanu, hierarhijas posmu skaitu, menedžera kompetenci;
sistēmas, kas nodrošina nodarbināto efektīvu koordināciju šķērsām nodaļām.
Darba dalīšana (specializācija)
Organizācijas veic ļoti plašu uzdevumu klāstu. Pastāv pamatprincips, ka darbu var veikt daudz efektīvāk, ja nodarbinātajiem tiek dota iespēja specializēties. Darba dalīšana ir pakāpe, līdz kurai organizācijas uzdevumi tiek sadalīti atsevišķos darbos. Nodarbinātie katrā nodaļā veic darbus, kas ir svarīgi tikai viņu specializētajai funkcijai. Darba dalīšana ir skaidri redzama automašīnu montāžā pie konveijera, kur katrs nodarbinātais veic vienu un to pašu uzdevumu atkal un atkal. Nebūtu efektīvi, ja vienam nodarbinātajam būtu jāuzmontē visa automašīna vai arī jāveic liels daudzums savstarpēji nesaistītu darbu. Par spīti acīmredzamajām darba dalīšanas priekšrocībām, daudzas organizācijas atturas no šī principa īstenošanas. Pastāvot pārlieku lielai specializācijai, nodarbinātie tiek izolēti un veic vienu, mazu un ļoti garlaicīgu darbu. Daudzas organizācijas palielina darbu apjomu, lai nodrošinātu lielākus izaicinājumus strādājošajiem vai arī norāda komandu uzdevumus, tādējādi nodarbinātie var rotēt starp vairākiem, komandai veicamajiem uzdevumiem.…
