Vadības psiholoģija kā lietišķās psiholoģijas nozare darbojas ar cilvēku uzvedības , emocionālo un izziņas procesu izpēti darba vidē, kā arī iegūto zināšanu praktisku izmantošanu tajā. Vadības psiholoģijas mērķis ir apkopot un analizēt informāciju par indivīda un grupu uzvedību organizācijā, vispārināt iegūtās zināšanas un meklēt optimālos risinājumus darba vides sakārtošanā, vienlīdz ievērojot kā darba devēju, darba ņēmēju un sabiedrības kopumā intereses ( pēc Society for Industrial/Organizational Psychology materiāliem, www.siop.org.)
Dažādās valstīs tiek lietoti atšķirīgi šīs nozares apzīmējumi: industriālā/organizāciju psiholoģija ASV, profesionālā jeb amatu psiholoģija Lielbritānijā, darba psiholoģija Vācijā, organizāciju psiholoģija , darba, ražošanas psiholoģija -Krievijā. Latvijā dažādās augstskolās šai lietišķās psiholoģijas nozarei paralēli tiek lietoti dažādi nosaukumi : ''vadības psiholoģija'', ''pārvaldības psiholoģija'', ''organizāciju psiholoģija'', kas nereti rada maldīgu iespaidu, ka runa iet par atšķirīgām disciplīnām.
Vadības psiholoģijas zināšanas ļauj izprast vadības sistēmu, veido pamatu spējām pareizi ietekmēt saimnieciskās darbības sakārtošanas procesus organizācijās, ņemot vērā sabiedrībā risošo faktoru vispārīgo ietekmi uz darba vidi. Tā kā sabiedrības attīstībā nemitīgi notiek pārmaiņas, kas skar pilnīgi visus sabiedrības sistēmas elementus, būtu neadekvāti iedomāties, ka tās nesaistīsies ar pārmaiņām kā darba organizācijas, tā arī darba psiholoģiskajā vidē. Spriedzi nodrošina arvien augstākais konkurences cīņas par resursiem līmenis, kas sekmē vērienīgu pārmaiņu ieviešanu saimnieciskajā darbībā, kas nereti skar arī nacionālās intereses.…