Autoritārais (direktīvais) vadīšanas stils
Autoritārajam vadīšanas stilam raksturīga lēmējvaras koncentrēšana vadītāja rokās. Ikviens lēmums tiek pieņemts centralizēti, un darbiniekiem tiek dots rīkojums vai pavēle tās izpildei. Šajā gadījumā padoto domas vadītājs neuzklausa, jo uzskata, ka vadītājs visu zina vislabāk un liek padotajiem rīkoties labākajā no iespējamiem veidiem. Vadītājs ir autoritāte, kurai neviens nedrīkst iebilst.
Informācija, ko saņem vadītājs, tiek vākta noteiktā veidā un pasniegta tam noteiktā formā. Tam ir pozitīva īpašība – dati tiek sagrupēti un apstrādāti, tas atvieglo vadītāja darbu. Taču vadītājs nekonsultējas ar padotajiem un neuzklausa to viedokli, tāpēc viņam nav iespējas uzzināt par neformālām norisēm kolektīvā un darba procesā. Ar laiku var atklāties, ka sistēma nav piemērota darbam, jo vadītājs to veidojis pēc saviem ieskatiem, bez pilnīgas informācijas par tās darbību.
Katra darbinieka darba vietu, uzdevumus un to izpildes paņēmienus iepriekš nosaka vadītājs un liek izpildītājam rīkoties, vadoties pēc šiem izstrādātajiem noteikumiem. Šādi rīkojumi nav elastīgi un, ja netiek laikus pārskatīti, var neatbilst apkārtējās vides un sistēmas stāvokļa prasībām. Vienpersoniskas vadīšanas gadījumā netiek pieļauta atsevišķu darbinieku iniciatīva un tiek ignorētas darba kolektīva locekļu domas. Labākajā gadījumā darbinieki var iesniegt priekšlikumus, bet par to lietderīgumu un ieviešanu lemj vadītājs vienpersoniski.…