Bez vadīšanas nav iespējams efektīvi īstenot plānošanu, organizēšanu, motivēšanu un kontroli nevienā uzņēmumā.
Vadīšana ir iedarbība uz darbinieku darbību (personu vai grupu) ar noteiktām metodēm un paņēmieniem , lai īstenotu organizācijas mērķus.
Vadītājs ir konkrēts darbinieks, kas ietekmē darbinieku darbību (personu vai grupu), lai īstenotu organizācijas mērķus.[ 1, 403. lpp]
Vadītāj var būt gan formāli, gan neformāli. Neformālie vadītāji var ietekmēt cilvēku rīcību nesaņemot par to ne atalgojumu, ne norādes to darīt. Lai labi varētu vadīt uzņēmumu, vadītājiem ļoti svarīgi ir spēt pārvarēt personīgās simpātijas vai antipātijas pret darbiniekiem, lai tas neietekmētu izpildītā darba kvalitāti un uzņēmuma attīstību. Ļoti svarīgi ir izteikt pelnītu kritiku īstajā brīdī, lai netiktu pieļautas kļūdas turpmākajā darbā, vai uzslavu, kas motivē darbinieku strādāt ar vēl lielāku atdevi. Vadītājam jāspēj sniegt objektīvs darbinieka darba novērtējums, kas pēc tam ietekmēs attiecīgā darbinieka ienākumus un sociālo dzīvi uzņēmumā. Lai panāktu efektīvu vadīšanu vadītājam ir jālieto vara.
Vara ir iedarbība uz darbinieku, lai sasniegtu organizācijas mērķus. [ 1, 403. lpp]
Varu var izmatot lietojot dažādas metodes, lai panāktu vēlamo rezultātu. Varas lietošana ir atkarīga no situācijas, vadītāja pilnvarām un padotajiem, uz kuriem vēlas iedarboties vadītājs. Parasti vara ir saistīta ar padoto atkarību dažādos jautājumos : atalgojumu, karjeras izaugsmes iespējām, pilnvarām u.c. Bet rodas arī situācijas, kur padotajiem ir vara pār vadītāju, jo vadītājs ir atkarīgs no padotajiem, piemēram, padotajam ir iespēja piekļūt pie informācijas, kas nav iespējas vadītājam utt. Tādēļ vadītājam attiecīgajās situācijās ir jāspēj novērtēt darbinieka vara pār viņu, lai netiktu traucēta nostādītā mērķa sasniegšana. Tiek izdalīti vairāki varas veidi:
formālā;
atalgojuma vara;
piespiedu vara; …
