Vadīšana ir process, kad viena persona iedarbina cilvēku grupu, lai īstenotu organizācijas mērķus. Savukārt:
Vadīšanas stils ir tipisku un samēra stabilu paņēmienu kopums, ar kuriem vadītājs iedarbojas uz padotajiem, lai īstenotu organizācijas mērķus.
Vispārēji ar jēdzienu "vadīšanas stils" saprot vadīšanas formu un metožu kopumu konkrētā uzņēmumā vai kolektīvā. Tas ietver tādus vadīšanu raksturojošus elementus kā pieņemtie saimnieciskās un sociālās attīstības plānošanas paņēmieni, organizācijas struktūra, sociāli psiholoģiskais klimats, personāla politika, apmaksas un darba stimulēšanas sistēma, darba un ražošanas organizācija un kultūra un pat apkārtnes arhitektoniski estētiskais veidols, telpu interjers u.tml. Dažkārt, lai apzīmētu šo plašāko darba stila jēdzienu, lieto terminu "organizācijas kultūra".
Daudz šaurākā nozīmē ar vadīšanas stilu saprot vadītāja darba paņēmienu sistēmu, ko tas izmanto darbā ar cilvēkiem un informāciju. Vadītāja vadīšanas stils izpaužas arī viņa runas manierē, prasmē uzklausīt padotos, mākā sagatavot, pieņemt un īstenot lēmumus.
Konkrēta vadītāja stils veidojas dažādu faktoru ietekmē. Te pirmām kārtām jāmin apkārtējās vides ietekme uz vadīšanas stilu, jo ekonomiski attīstītā valstī ar stabilu naudas un nodokļu politiku, augsti attīstītu ražošanu vadīšanas stils būs savādāks kā valstī, kas tirgus ekonomikā sper pirmos soļus. Šo faktoru konkrēts vadītājs ietekmēt vai izmainīt nevar - tas nav viņa spēkos. Vadīšanas stilu ietekmē arī katra vadītāja individuālās īpašības: fizioloģiskie parametri (nervu sistēmas darbības īpatnības, vielmaiņa u.tml.); izglītība; pieredze; intereses; darbības mērķi u.tml.…
