Vadītāja izvēle pēc personīgām rakstura īpašībām neattaisnojās uz to liktās cerības, tāpēc zinātnieki pievērsās vadītāja uzvedības pētīšanai. Šī pieeja pamatojas uz atziņu, ka vadīšanas efektivitāte nav atkarīga no vadītāja personīgajām īpašībām, bet gan no viņa attieksmes pret padotajiem. Protams, vadītāja uzvedība kā jebkura cilvēka uzvedība zināmā mērā ir atkarīga no personīgajām īpašībām, taču pētīšanas objekts šajā gadījumā ir nevis īpašības, bet gan pati uzvedības maniere pret padotajiem, lai tos ietekmētu un mudinātu īstenot organizācijas mērķus.
Tāpēc zinātnieki izstrādāja četrus vadības (uzvedības ) stilus, kuri raksturo labu vadītāju. Šajā referātā es aprakstu šos četrus stilus:
atbalstošais;
iniciatīvais;
analītiskais;
vadošais.
Nozīmīgi pētījumi vadītāja uzvedības analīzē 50-os gados ir veikti Ohaio Valsts
Universitātes un Mičigānas Universitātē.
Pētījumos, kurus veica Ohaio Valsts Universitāte, tika analizēti daudzi vadītāja uzvedības veidi, un rezultātā tika izdalītas divas uzvedības orientācijas:
Uzmanības (ievērošanas) uzvedības - raksturo pakāpi, kādā vadītājs rūpējas par padotajiem, uzklausa viņu idejas un ievēro viņu jūtas, vajadzības, un veido abpusēju uzticēšanos. Uzmanīgs vadītājs ir draudzīgs, nodrošina atklātu komunikāciju, atbalsta grupas darbus un daudz uzmanības velta tieši padoto vajadzībām.
Iedrošinošās struktūras uzvedība - raksturīga vadītājiem, kas orientēti uz uzdevumu izpildi, arī padotos tie vada uz mērķa sasniegšanu. Šīs uzvedības vadītāji dod instrukcijas, pavada laiku plānojot, galveno vērtību veltot beigu termiņiem un precīzi formulētiem darba grafikiem.
Abus uzvedības veidus var apvienot vienā grafikā, atliekot uz X ass ierosinošās struktūras uzvedības līmeni un uz Y ass – uzmanības līmeni.
Abas orientācijas ir saistītas, tas nozīmē, ka vadītājs ar augstu uzmanības pakāpi var būt gan ar augstu, gan zemu ierosinošās struktūras uzvedības pakāpi.…
