Teorijas apguves procesā, sastopoties ar vienkāršām, lakoniskām jēdziena „vadītājs” definīcijām, kā arī ar vadītāja funkciju un to izpildei nepieciešamo lomu sadalījumiem un aprakstiem, nerodas ne mazākās šaubas, ka attiecīgais darbs un ar to saistītie pienākumi ir tikpat vienkārši un viennozīmīgi. Pirmās pārdomas rodas brīdī, kad sastopamies ar nemākulīgu vadītāja amata vietas izpildītāju, šajā gadījumā par nemākulīgu uzskatot pārlieku despotisku un varaskāru vai arī gluži pretēji – pārspīlēti laipnu un bezatbildīgu personu, saprotot, ka teorijā definētie jēdzieni realitātē nedarbojas atsevišķi un tikai vienā virzienā. Attiecīgi vēl pēc kāda laika par gandrīz vai revolucionāru atklājumu var uzskatīt faktu, ka uzņēmuma vadītājs nav tikai reprezentatīva persona, kas kādu neizprotamu iemeslu dēļ ir iecelts ietekmīgā amatā, lai beidzot varētu piepildīt visas savas personīgās ambīcijas, kamēr viņa pakļautībā strādājošie smagā darbā pavada daudzas, jo daudzas stundas. Visbeidzot nākas atzīt, ka vadītāja darbs ir ne tikai atbildīgs un apjomīgs, bet arī psiholoģiski neērts darbs, ņemot vērā gan lielo informācijas apjomu, kas jāprot sadalīt pa prioritātēm, gan arī iepriekšminēto psiholoģisko spiedienu gan no augstākas vadības, gan pakļautībā esošā kolektīva puses. Ik dienas vadītājam jāpilda vairākas funkcijas vienlaicīgi, plānojot, organizējot, vadot un kontrolējot, apvienojot savā darbībā tāpat arī vairākas lomas, vienlaicīgi gan esot starpniekam starp augstāko vadību un kolektīvu, gan sadalot un virzot visus resursus un centienus uzņēmuma mērķu sasniegšanai. Tam ne tikai nepieciešamas zināšanas attiecīgajā jomā un vadības teorijā, bet arī svarīga izteikti spēcīga, pašpārliecināta un inteliģenta personība.…
