1. Vadītāja darbības pamatprincipi
1.1. Sarunu māksla
Saturam un konkrētai sarunai piemīt iekšēja loģika un psiholoģiskas likumsakarības, kas veido saskarsmi. Vadītājam ir jāprot pārvaldīt saruna, t.i. kontrolēt situāciju, nogludināt asākus izteikumus un ar cieņu izkļūt no jebkuras, pat visproblemātiskākās situācijas.
Vadītājiem ir ļoti svarīgi būt sarunai sagatavotiem. Sarunas biedra kompetence un erudīcija jeb patiesā seja atklājas jau tikšanās pirmajās minūtēs. Jebkurš mēģinājums izlikties par ekspertu kādā jautājumā, bet patiesībā tādam nebūt, - ir nāvējošs iecerētas sarunas pozitīvam iznākumam. Labāk godīgi pateikt, ka kādā no sarunā skartajām problēmām neorientējaties (kas ir dabīgi un saprotami), nevis, kļūstot otra acīs smieklīgam, zaudēt nopietna partnera autoritāti.
Ejot uz sarunu, vadītājam, pēc iespējas rūpīgāk jāizpēta jautājums, par kuru būs runa. Nebūtu slikti, ja vadītājs savlaicīgi sagatavotos sarunai, paredzētu un izplānotu visus iespējamus variantus. Gatavojoties der iepazīties ar visiem rīcībā esošiem dokumentiem par konkrēto jautājumu.
Vadītājiem ir jāprot izvairīties no tiešiem, nedelikātiem jautājumiem. Labākais tādā situācijā ir netiešas atbildes.
Dodoties uz sarunu, jābūt labā garastāvoklī un pacilātā noskaņojumā.
Sarunas laika vadītājs nedrīkst steigties, jo sarunu partnerim var rasties nepatīkams iespaids. Pirms sarunas uzsākšanas ir lietderīgi painteresēties par partnera vajadzībām, tādējādi saprātīgi saplānojot gaidāmo dialogu.
Saskarsme ir māksla, un vadītājiem jāprot to analizēt, vadīt un pat kontrolēt. [2, 124.-128. lpp.]
…
