Neskatoties uz to, ka ir veikts simtiem pētījumu un sarakstīts simtiem grāmatu, vadības procesā šodien vēl ir daudz problēmu un man pašam bieži nācās saskarties ar tām savā darbā, vadot un komandējot savu personālsastāvu.
Lai šo problēmu loks samazinātos un vadītāji un komandieri varētu novērtēt sevi un savas vadības spējas, kā arī pilnveidot tās, vadītājiem nepieciešams nepārtraukti sevi pilnveidot kā līderiem. Šajā darbā, nelielā apjomā, ir mēģināts rast atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar vadības mākslu un līderību (leadership). Darbā ir apkopoti un izpētīti galvenie aspekti un faktori, kas ietekmē vadības procesu un konkrēti vadīšanu. Darba mērķis – izpētīt vadības mākslu, vadības stilus, varu un līderību.
Tā kā vadības zinību pirmsākumi ir saistīti ar kara mākslu, tad šajā darbā apkopoti militārās vadības pamati un militārajiem līderiem nepieciešamās īpašības un rakstura iezīmes. Militārās vadības principus ir iespējams izmantot arī civilajās iestādēs, bet ne vienmēr tie būs piemēroti civilajiem līderiem.
Vara ir iedarbība uz darbinieka rīcību, lai sasniegtu uzņēmuma mērķus.
Vara- tā ir mainīgs lielums, kas apzīmē spējas un iespējas noteikt citu cilvēku rīcību un viņu pakļaušanos organizācijas prasībām, lēmumiem, pavēlēm.
Varas lietošana nav atkarīga no vadītāja ieņemama amata, bet ļoti lielā mērā no vadītāja personiskajām īpašībām, no konkrētas situācijas, no grupas, kuru vadītājs grib ietekmēt. Cilvēka vārdiem nav absolūtas varas, jo neviens nevar vienādi ietekmēt jebkurā organizācijā jebkuru darbinieku. Vadītāja ietekmes pakāpe uz darbinieku ar varas palīdzību ir līdzvērtīga šī darbinieka atkarības pakāpei no vadītāja.
Šī atkarība izpaužas ar:
Atalgojumu;
Paaugstināšanas amatā iespējām;
Pilnvaru piešķiršanu un to palielināšanu;
Sociālo vajadzību apmierināšanu.
Noteiktās situācijās padotajiem ir vara pār vadītāju, piemēram, vadītāja lēmums ir atkarīgs no darbinieku darba.
Nepamatota vienpusēja vara no vadītāja puses var radīt vēlmi padotajiem parādīt savu varu, savu iespēju robežās. Rezultāts ir tāds, ka ne vadītājs ne padotie nesasniedz darbības mērķus. Līdz ar to vadītājam jāizvērtē un jāuztur pietiekama „varas bilance”, lai vara kalpotu organizācijas mērķu īstenošanai un neizraisītu padotu pretestību.…