Vadīšanas ētika ir iedarbība uz darbinieku darbību (personu vai grupu) ar noteiktām metodēm un paņēmieniem, lai īstenotu organizācijas mērķus. No tā izriet sekojošs secinājums, ka vadītājs savukārt ir konkrēts darbinieks, kurš ietekmē darbinieku darbību (personu vai grupu), lai īstenotu organizācijas mērķus.
Ja vadīšana pēc būtības ir process, tad vadītājs ir konkrēts darbinieks, kurš īsteno šo procesu organizācijā. Jebkurš menedžeris, kam ir pilnvaras vadīt saskaņā ar organizācijas sakārtojumu, tajā pašā laikā var būt arī vadītājs. Ja tā būtu vienmēr, tad, problēmu nebūtu. Taču praktiski jebkurā organizācijā pastāv ne vien formālie, bet arī neformālie vadītāji. Neformālie vadītāji var būtiski ietekmēt darbinieku rīcību, neskatoties uz to, ka viņiem nav piešķirtas pilnvaras, amats un atalgojums, kas paredzēts formālam vadītājam.
Vadītājam kā personībai ir ļoti liela un nozīmīga loma organizācijas vai uzņēmuma sekmīgā darbībā un attīstībā. Viens no priekšnoteikumiem uzņēmuma vai organizācijas veiksmīgai attīstībai ir rūpīga, pārdomāta vadītāja izvēle. Vadītāja rīcība, uzvedība, un raksturs ļoti lielā mērā ietekmē uzņēmuma panākumus, ārējo sakaru attīstību, kā arī tā iekšējo disciplīnu, psiholoģisko klimatu, attiecības starp strādniekiem u.c.
Šī studiju darba mērķis ir vadītāja funkciju un lomu sīkāka analīze, kā arī, biežāk sastopamo, vadītāja darba metožu ietekmes uz padotajiem pētīšana, lai labāk izprastu vadītāju funkciju un lomu nozīmīgumu uzņēmumā.…