Izglītība ir viens no socializācijas procesa nozīmīgākajiem komponentiem– tā ir cilvēka apmācība ar mērķi nodot tālāk uzkrātās zināšanas un kultūras vērtības. Bez šīs formālās vai neformālās apmācības cilvēks nevar normāli iekļauties sabiedrības vidē. Formālā izglītība sākas jau no pirmsskolas, kas sagatavo topošos skolniekus skolas gaitām.
Referāta tēmas „Vai obligātā pirmsskolas izglītība Latvijā ir sociāla problēma” izvēli noteica tas, ka pēdējā laikā masu mēdijos aktuāls jautājums ir nepietiekamais pirmsskolas izglītības iestāžu skaits, kura dēļ ir izveidojušās garas rindas, un ne visi vecāki var būt droši, ka viņu atvasēm būs vieta bērnudārzā. Mūsu izvēli noteica arī tas, ka vēlējāmies noskaidrot, vai šādas problēmas pastāv arī obligātās pirmsskolas izglītības – piecgadīgo un sešgadīgo – grupiņās.
Šī referāta mērķis ir noskaidrot, vai obligātā pirmsskolas izglītība Latvijā ir uzskatāma par sociālu problēmu.
Darba iztirzājuma daļa ir strukturēta trīs daļās – vispirms tiek aplūkots izglītības jēdziens, izglītības sistēma Latvijā un pirmsskolas izglītības raksturojums, tad izskaidrota jēdziena ’sociālā problēma’ definīcija un visbeidzot aplūkots tas, vai obligātā pirmsskolas izglītība ir uzskatāma par sociālu problēmu Latvijā.
Kā darba teorētiskā bāze ir izmantota A. Broka grāmata „Izglītības indikatoru sistēmas”, V. Krieviņa „Izglītības socioloģija”, arī E. Rubington „The study of social problems”, kā arī citas grāmatas un vairāki materiāli no interneta.
Sabiedrības normālas funkcionēšanas un attīstības procesā nozīmīgu vietu ieņem izglītība. Ar pūlēm uzkrātās iepriekšējo paaudžu materiālās un garīgās vērtības, zināšanas, pieredze, tradīcijas reiz ir jānodod tālāk nākamajām paaudzēm, jo nevar attīstīt iepriekšējo paaudžu sasniegto kultūras līmeni, nepārzinot to. Šī problēma tiek risināta indivīdu socializācijas procesā, kura uzdevums ir likt apzināties cilvēkam vispārpieņemtās normas un kultūras vērtības. Viens no šī socializācijas procesa nozīmīgiem komponentiem ir izglītība – cilvēka apmācība ar mērķi nodot tālāk uzkrātās zināšanas un kultūras vērtības. Sīkāk izglītību var raksturot kā samērā patstāvīgu sistēmu, kuras funkcija ir sistemātiski izglītot sabiedrības locekļus, veidot uz zināšanu iegūšanu orientētas personības, kuras pārzina attiecīgajā sabiedrībā pieņemtās uzvedības normas, ciena kultūras un morālās vērtības, vienvārdsakot, socializēt. …
