Valodas mācīšanas un mācīšanās veselumā definīcija

Pedagoģiskās parādības, kas motivē bērnus darbībai
Sevis izteikšanas iespēja kā lasīšanas un rakstīšanas motivējošs spēks. Audzēkņi savas mācīšanās aktivitātes saista ar savas personības būtību (piemēram, kas viņi ir, ko viņi domā, par ko viņi rūpējas utt.) Bērniem tiek piedāvāta iespēja izteikt sevi rakstot, pārrunājot to, ko izlasījuši, darbojoties diskusiju grupās, projektos, izsakot sevi radoši drāmā, mūzikā, tēlotājdarbībā. Pedagogs māca bērnus respektēt savu biedru viedokļus. Sevis izteikšana klasē var brīvi notikt, ja 1) pedagogs un pārējie bērni rosina citus izteikties, uzklausa viņu viedokļus; 2) pedagogs negaida no bērniem pareizu atbildi, bet respektē katra domāšanu. Tāpēc tiek radīta drošības izjūta, kas rosina atklāt savas domas un izjūtas. Tādējādi tiek stimulēta bērnu vajadzība izteikt savas jūtas un idejas, pārdzīvojumus. Iekļaušanās sevis izteikšanas aktivitātēs sekmē arī lasīšanas un rakstīšanas prasmju apguvi.
Bērnu dažādo pieredžu („nozīmju”) motivējošā loma lasīšanas un rakstīšanas prasmju apguvē. Galvenā vērība tiek pievērsta nevis pedagoga vai grāmatas viedoklim, bet gan bērnu pašu veidotajiem viedokļiem. Skolotāja Suzana to komentē šādi: „Katrs izsaka savu viedokli un veido savu jēgu un nozīmi. Ir daudzas pieejas savas jēgas un nozīmes iegūšanā. Dejotāju pieeja atšķiras no mūziķu pieejas. Tāpēc es domāju, ka bērniem ir jārespektē savs spēks un jāsaprot, ka nav viena ceļa sekmju ieguvē. Valoda ir nozīmīgs līdzeklis emociju un jūtu izteikšanā. Tā ir taka, pa kuru ejot ar emociju palīdzību var izprast lietas, parādības nozīmi.”
Izvēle kā motivējošs spēks lasīšanas un mācīšanās procesā. Izvēles brīvība - tēmas, grāmatas, sava darba tempa un mērķa izvēle u.tt. – motivē bērnus mācīties.
Atbalstoša skolotāja motivējošais spēks. Bērni prot novērtēt pedagoga entuziasmu, humoru, labvēlīgo klātbūtni. Skolotāja dalās savā pieredzē, pārdzīvojumos ar bērniem, kā arī atzīst, ka pati arī nav „perfekta”.
…