Valodu politika Latvijā un tās ietekme uz latviešu valodas pastāvēšanu

Nepieciešamības pamatojums, globālās informācijas apmaiņas sistēmas, ekonomiskās integrācijas tendences mūsdienu pasaulē rada aizvien lielāku valodu konkurenci un izzušanas draudus pat valodām ar samērā lielu runātāju skaitu. Valodu konkurences apstākļos lielākas izredzes saglabāties būs valodām, kas spēs sekot mūsdienu zinātnes un tehnikas attīstībai, kurās varēs izteikt domu un jūtu nianses. Saskaņā ar 21. gadsimta domāšanu ikviena valoda ir unikāls cilvēces kultūras mantojums, tādējādi to jāprot saglabāt un nodot no paaudzes uz paaudzi tādu, kādu to izkopuši pēcteči.
Pēc Latvijas vēsturiskiem gājumiem (kad līdz 19.gadsimtam tā bija Vācijas pakļautībā un nozīmīgākajās socio­lingvis­tis­­kajās funkcijās, izņemot ģimenes, sadzīves un daļēji kultūras un izglītības sfēru, funkcionēja vācu valoda, bet pēc Ziemeļu kara un 2.pasaules kara tā bija Krievijas pakļautībā, kur latviešu valodu lietoja tikai ģimenē, kultūrā un daļēji izglītībā) latviešu valoda līdz pat 21. gadsimtam bija uz apdraudētībās robežas, bet nu tagad valsts politika attiecībā pret valsts valodu sāk stabilizēties.
Latviešu valoda ir Latvijas Republikas valsts valoda un sabiedrības integrācijas valoda. Tāpēc Latvijas valsts atbildība sabiedrības priekšā, nodrošinot latviešu valodas attīstīšanu, ir īpaša. Tā ir Latvijas valsts kompetence un pienākums, jo Latvija ir vienīgā valsts pasaulē, kas var uzņemties atbildību par latviešu valodas saglabāšanu. Tikai attīstīta un izkopta valoda spēs būt par sabiedrības integrācijas līdzekli. …