Referāta tēma ir valsts civildienesta ierēdņi – valsts pārvaldes subjekti.
Civildienests – valsts ierēdņu kopums, arī valsts iestāžu ierēdņu darba attiecības. Eiropā izveidojās 19.gs. otrajā pusē līdz 20.gs. sākumam, kad valstu nacionālajā likumdošanā noteica ierēdņu tiesības un pienākumus un viņu attiecības ar priekšniecību.
Latvijas Republikas civildienestu ieviesa pagaidu valdība 1920.gada 31.martā, pieņemot likumu Par civildienestu. 1921.g. Latvijas ierēdniecība tika iedalīta 20 dienesta kategorijās. Pēc Ministru Kabineta Noteikumu par civildienestu izdošanas 1927.gada 4.oktobrī, sāka izšķirt pastāvīgos jeb štata un papildu jeb ārštata civildienesta darbiniekus.1
Par darba mērķi izvirzu noskaidrot Latvijas civildienesta pamatprincipus, ierēdņiem izvirzītās obligātās prasības un ierēdņu pienākumus un tiesības.
Darbam ir viena galvenā nodaļa: “Civildienests – publiskā pārvalde”, un sešas apakšnodaļas: “Civildienesta sistēmas”, “Valsts civildienesta institucionālā vadība”, “Civildienesta pamatprincipi”, Civildienesta ierēdņa amata pretendentam izvirzāmās obligātās prasības”, “Ierēdņa solījums”, “Civildienesta ierēdņu pienākumi un tiesības”, divi pielikumi.
Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijas un arī kaimiņvalstu civildienestā ir notikušas pārmaiņas.
Civildienests ir publiskās pārvaldes sastāvdaļa. Civildienesta darbību regulē Valsts civildienesta likums. Visu demokrātisko valstu mērķis ir izveidot profesionālu civildienestu. Saeima 2000.gada 7.septembrī pieņēma “Valsts civildienesta likumu”, kas stājās spēkā ar 2001.gada 1.janvāri. Šis likums ir pirmais no trim visnozīmīgākajiem publiskās pārvaldes sistēmu veidojošiem likumiem, kas nosaka publiskās pārvaldes institucionālo sistēmu.
Ir valstis, kur valsts dienests iedalās militārajā dienestā un valsts civildienestā. Valsts struktūru darbinieku pamatsastāvs iedalās militārpersonās un valsts civildienesta ierēdņos, ierēdņu kandidātos. Civiliestādēs strādā darbinieki, kuru attiecības ar civilajām vai militārajām struktūrām regulē darba līgumi gluži tāpat, kā to darba ņēmēju darba attiecības, kuri strādā privātajā sektorā.
Pēc neatkarības atjaunošanas, viens no Latvijas galvenajiem uzdevumiem bija civildienesta izveidošana. Latvija kļuva par vienu no pirmajām valstīm Centrālajā un Austrumeiropā, kas juridiski noregulēja valsts pārvaldē strādājošo statusu.
Latvijā populārākie valsts dienesta veidi ir militārais dienests, valsts civildienests, dienests iekšlietu iestādēs un dienests Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošajā Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Pēc Valsts civildienesta likuma stāšanās spēkā 2001.gada 1.janvārī lielākā daļa diplomātiskā un konsulārā dienesta, Valsts ieņēmumu dienesta, policijas, robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieki kļuva par specializētā valsts civildienesta ierēdņiem.1
Latvijas Republikas civiliestādes ir Valsts kanceleja, ministrija, ministru prezidenta biedra sekretariāts, Īpašu uzdevumu ministrija, visas valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes, prokuratūras iestādes un Valsts Kontrole, diplomātiskais un konsulārais dienests, policija, policija, robežsardze, ugunsdzēsības un glābšanas dienests, ieslodzījumu vietu pārvalde un minēto amatpersonu biroji.…
