Par Valsts ieņēmumu dienesta dibināšanas brīdi var uzskatīt 1993.gada 28.oktobri, kad tika pieņemts likums "Par Valsts ieņēmumu dienestu". Šis likums un nepieciešamība uzlabot ieņēmumu iekasēšanu un ekonomēt administratīvās izmaksas bija par pamatu tam, ka divas minētās organizācijas tika apvienotas, izveidojot Valsts ieņēmumu dienestu, kas ir tieši pakļauts Finanšu ministrijai.
VID ir juridiska persona, kuras pārvaldes struktūru un darba organizāciju reglamentē šādi normatīvie akti - „Darba likums”, likums „Par Valsts ieņēmumu dienestu”, „Valsts civildienesta likums”, likums „Par nodokļiem un nodevām”, „Korupcijas novēršanas likums”, „Darba aizsardzības likums”, „VID ierēdņu un darbinieku Ētikas kodekss”, Ministru kabineta noteikumi, iekšējie darba kārtības noteikumi, u.c. normatīvie akti.
Valsts ieņēmumu dienesta galvenie mērķi ir panākt taisnīgākas nodokļu sistēmas izveidi, uzlabot sadarbību ar nodokļu maksātājiem, veidot sabiedrisko domu par nodokļu nomaksas nepieciešamību, izveidot atbilstošu apkalpošanas servisu, samazināt birokrātisko procesu un procedūras, samazināt administratīvos izdevumus.
Lai nodrošinātu Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumu veikšanu visā valsts teritorijā tika izveidots centrālais aparāts un 33 teritoriālās iestādes. Pašlaik esošās Valsts ieņēmumu dienesta funkcijas tika deleģētas pakāpeniski, atbilstoši tam laika gaitā mainījās un pilnveidojās Valsts ieņēmumu dienesta struktūra, tika izveidotas jaunas struktūrvienības. Arī pašlaik ik pa laikam tiek izveidota kāda struktūrvienība vai mazākas daļas apvienotas lielākās.
Viens no risinājumiem Valsts ieņēmumu dienestu mērķu sasniegšanai bija Valsts ieņēmumu dienesta klientu (nodokļu maksāju un muitas klientu) apkalpošanas zāļu izveide. Šādu apkalpošanas zāļu galvenās funkcijas ir nodokļu maksātāju apkalpošana, pārskatu, deklarāciju pieņemšana, izziņu izsniegšana, iesniegumu pieņemšana, nodokļu maksātāju konsultēšana gan nodokļu, gan muitas jautājumos. Valsts ieņēmumu dienests jau ir izveidojis vairāk kā 55 klientu apkalpošanas zāles.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tika izveidotas divas organizācijas, kuru uzdevums bija ieņēmumu iekasēšana:
Valsts finansu inspekcija, kas atbildēja par nodokļu iekasēšanu;
Muitas departaments, kas atbildēja par muitas nodevām un nodokļiem starptautiskajā tirdzniecībā.
Par Valsts ieņēmumu dienesta dibināšanas brīdi var uzskatīt 1993. gada 28.novembri, kad tika pieņemts likums „Par Valsts ieņēmumu dienestu”. Šis likums un nepieciešamība uzlabot ieņēmumu iekasēšanu un ekonomēt administratīvās izmaksas bija par pamatu tam, ka divas minētās organizācijas tika apvienotas, izveidojot Valsts ieņēmumu dienestu, kas tieši ir pakļauts Finanšu ministrijai.
Galvenie Valsts ieņēmumu dienesta izveides mērķi bija:
- panākt taisnīgākas nodokļu sistēmas izveidi;
- uzlabot sadarbību ar nodokļu maksātājiem;
- veidot sabiedrisko domu par nodokļu nomaksas nepieciešamību;
- izveidot atbilstošu apkalpošanas servisu;
- samazināt birokrātisko procesu un procedūras;
- samazināt administratīvos izdevums.
1993.gada 28.novembrī tiek pieņemts likums „Par Valsts ieņēmumu dienestu”.
1993.gadā uz esošās Finansu inspekcijas bāzes pēc reorganizācijas izveidots Nodokļu kontroles departaments.
Valsts ieņēmumu dienests ir juridiska persona, kuras pārvaldes struktūru un darba organizāciju reglamentē šādi normatīvie akti – „Darba likums”, likums „Par Valsts ieņēmumu dienestu”, „Valsts civildienesta likums”, likums „Par nodokļiem un nodevām”, „Korupcijas novēršanas likums”, „Darba aizsardzības likums”, „VID ierēdņu un darbinieku Ētikas kodekss”, Ministru kabineta noteikumi, iekšējie darba kārtības noteikumi, u.c. normatīvie akti.
Saskaņā ar likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” definīciju Valsts ieņēmumu dienests ir valsts pārvaldes institūcija, kas darbojas Finanšu ministrijas pārraudzībā un nodrošina nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā un uz muitas robežas, kā arī realizē valsts muitas politiku un kārto muitas lietas. Valsts ieņēmumu dienests veic arī dažādas ar ieņēmumu iekasēšanu un muitu netieši saistītas funkcijas, kā arī atbalsta funkcijas savas pamatdarbības nodrošināšanai. …
