Valsts parāds

Sākotnēji ir jāiedomājas sevi kāda cilvēka vietā, kas katru mēnesi saņem noteiktus ienākumus jeb vienkāršāk sakot, algu. Ja iedomājies sevi un vēl nestrādā, visticamāk, šie ienākumi būs Tava kabatas nauda, stipendija vai kāds pabalsts. Bet ja iedomājies par saviem vecākiem vai radiem, kuri strādā un saņem algu, tad šie ienākumi būs viņu alga vai peļņa. Katrs ienākumus tērē savu vajadzību apmierināšanai, vai tas būtu kāds neliels saldums, vai arī izlaiduma kleita, taču šīs vajadzības mēs spējam apmierināt tikai tik daudz, cik liels ir mūsu dotais budžets jeb nauda, kura paredzēta tēriņiem. Bet mēdz būt gadīties arī tā, ka vajadzību ir vairāk par ienākumiem, tādēļ nākas no kāda aizņemties naudu. Piemēram, Ziemassvētku laikā, vēlies nopirkt dāvanas radiem, draugiem, paziņām, taču jūti, ka tēriņi būs krietni lielāki par to, cik esi šomēnes iekrājis / nopelnījis. Šeit arī rodas šī situācija, kad ir nepieciešamība lūgt palīdzību, kādam citam.
Tāpat ir ar valsti, šajā gadījumā ar Latviju. Esam samērā maza valsts, kura cenšas izsisties uz pasaules un Eiropas fona. Tādēļ bieži vien Latvijai sanāk patērēt vairāk nekā nopelna, tās budžetā naudas nepietiek, tāpēc radīsies budžeta deficīts. …