Pārvaldes akti satur sekojošas pazīmes:
aktu pieņem administratīvi tiesisko attiecību subjekts,realizējot valsts pārvaldi,
pārvaldes akta saturam un būtībai jāatbilst tiesību normām,
pārvaldes akti satur vienpusēju gribas izpausmi,
rada attiecīgas juridiskas sekas.
Valsts pārvaldes aktu pieņemšana ir pārvaldes institūciju un amatpersonu galvenā pārvaldes juridiskā forma.Pārvaldes aktu izdošanas tiesības ir prerogatīvas valsts pārvaldes institūciju tiesības.Pārvaldes aktam ir jāatbilst arī augstākstāvošu institūciju aktiem.
Valsts pārvaldes aktiem ,atšķirībā no tiesu sistēmas aktiem,ir rakstuŗīga pozitīvā iezīme, kas nozīmē, ka tie regulē tādas attiecības, kas rada labvēlīgas sekas šim subjektam. Ievērojot varas dalīšanas principu ar valsts pārvaldes aktu nevar atcelt nevienu tiesas lēmumu, kā arī Saeimas
lēmumu. Savukārt valsts pārvaldes akts var padarīt par spēkā neesošu, tiesa. Satversmes tiesa var atcelt valsts pārvaldes normatīvos
aktus, bet pārējās tiesas civilprocesa kārtībā var atzīt par nelikumīgiem individuālā rakstura administratīvos aktus.
Valsts pārvaldes aktu spēkā esamību, likumību lietderību tiesa var ietekmēt caur blakus lēmumiem.1
Valsts pārvaldes akti ir uz likuma pamata vienpusējās gribas izpausmes kārtā izpildvaras subjekta izdots juridisks dokuments uz kura pamata vai kurš rada, groza vai izbeidz administratīvi tiesiskās attiecības valsts pārvaldes sferā.
Politiskie un juridiskie valsts pārvaldes akti
Politiskie valsts pārvaldes akti:
koalīcijas līgumi,
valdības deklerācijas,
Juridiskos valsts pārvaldes aktus iedala:
pēc satura-tie ir tādi akti,kuri nosaka,groza vai atceļ tiesību normas.Šādi normatīvie akti ir vispārēja rakstura un neattiecas uz konkrētiem indivīdiem.
pēc administratīvo aktu hierarhijas,iedalāmi centralizētajos un vietējos,
pēc formas-rakstveida,mutvārdu,ar konkludētām darbībām,
pēc sarežģītības pakāpes-vienkāršie un komplicētie
pēc pārvaldes subjekta pilnvaru apjoma:
1.pēc brīvām izvēles tiesībām,
2.alternatīvām,
3.bez izvēles tiesībām.
pēc izdošanas pamatojuma:
1.likumu un MK noteikumu izpilde,
2.likumā tiešā noeāde uz to,
3.sava iniciatīva.
Visaugstākajā līmenī valsts pārvaldi realizē MK.Tas ne tikai izpilda likumus,bet veic arī tiesisku aktu izdošanu,lai panāktu un nodrošinātu efektīvu valsts pārvaldi.
MK ir tiesīgs izdot kā normatīvos,tā arī nenormatīvos aktus.Šie akti ir obligāti izpildāmi visā Latvijas teritorijā,tie attiecas uz visām institūcijām un amatpersonām,tikai pārvaldes jomā.…
