Likumā par Valsts probācijas dienestu (turpmāk tekstā VPD) ir dotas šdas definīcijas, kuras izskaidro, kas ir valsts probācijas dienests, kas ir probācijas dienesta kliesnts, kā arī pārejie izskaidojumi, kas saistiti ar valsts probācijas dienestu:
4.pants. Valsts probācijas dienests
(1) Valsts probācijas dienests ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku probācijas klientu uzraudzībā un viņu sociālās uzvedības korekcijā, kā arī pilda citas šajā likumā noteiktās funkcijas.
(2) Valsts probācijas dienesta sastāvā ir Valsts probācijas dienesta pārvalde un Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības.
(3) Valsts probācijas dienesta nolikumu apstiprina Ministru kabinets.
(4) Valsts probācijas dienestam ir zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un pilnu iestādes nosaukumu, kā arī dienesta emblēma.
1.pants. Likumā lietotie termini
1) brīvprātīgais probācijas darbinieks - persona, kuru Valsts probācijas dienests pilnvaro pildīt kādu atsevišķu uzdevumu;
2) izlīgums ar starpnieka palīdzību - pārrunu process, kurā piedalās cietušais un probācijas klients un kurā izmanto starpnieka palīdzību, lai novērstu noziedzīga nodarījuma sekas un panāktu cietušā un probācijas klienta izlīgumu;
3) izvērtēšanas ziņojums - Valsts probācijas dienesta sagatavota informācija, kas raksturo probācijas klientu;
4) postpenitenciārā palīdzība - pasākumu kopums personu iekļaušanai sabiedrībā pēc pamatsoda izciešanas brīvības atņemšanas iestādē;
5) probācija - probācijas klienta uzraudzība un viņa sociālās uzvedības korekcija nolūkā novērst atkārtotu likumpārkāpuma izdarīšanu;
6) probācijas klients - persona, kura izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādē vai ir atbrīvota no brīvības atņemšanas iestādes pēc soda izciešanas un noslēgusi vienošanos ar Valsts probācijas dienestu par postpenitenciārās palīdzības saņemšanu, kā arī persona, kura nosacīti atbrīvota no kriminālatbildības, nosacīti notiesāta vai nosacīti pirms termiņa atbrīvota no pamatsoda, ja tai uzlikti likumā paredzētie pienākumi;
7) sociālās rehabilitācijas centrs - institūcija, kura atbilst sociālās rehabilitācijas institūcijām izvirzītajām prasībām un kuras galvenais uzdevums ir veikt probācijas klientu sociālās uzvedības korekciju;
8) sociālās uzvedības korekcija - metodoloģiski organizētspasākumu kopums, kura mērķis ir integrēt personu sabiedrībā;
9) starpnieks - izlīguma procesa veikšanai īpaši apmācīta persona;
10) uzraudzība - pasākumi, lai integrētu probācijas klientu sabiedrībā un nodrošinātu, ka probācijas klients respektē tiesību normu prasības;
11) uzraudzības plāns - dokuments, kurā noteikta probācijas klienta uzraudzības īstenošanas kārtība.…
