Valsts robežas nelikumīga šķērsošana

Secinājumi
Darba autore iepazinās ar tiesu praksi krimināllietās par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, noteica Krimināllikuma 284.pantā paredzēta noziedzīga nodarījuma sastāvu, iepazinās ar anonimizētājiem tiesu nolēmumiem, apkopot piemērotus sodu veidus un soda mērus un izpētīja ieceļošanas aizlieguma noteikšanas un izraidīšanas procedūras tiesisko regulējumu.
Rakstot darbu, darba autore secināja, ka pastāv dažādas prakses attiecībā uz Krimināllikuma 284.panta piemērošanu. Saskaņā ar normatīvo regulējumu, personu, kura iesniedza iesniegumu par bēgļa vai alternatīva statusa piešķiršanu Latvijā nesauc pie atbildības pēc Krimināllikuma 284.panta, jo patvēruma meklētāju nevar uzskatīt par noziedzīga nodarījuma subjektu, tomēr sastopami gadījumi, kad prokurori uzskata par iespējamu saukt personu pie kriminālatbildības. Darba autorei neizdevās uz šo dienu atrast spriedumu lietās, kad persona saukta pie atbildības pēc Krimināllikuma 284.panta, ieņemot patvēruma meklētāja statusu. Pēc darba autores domām šo tematu var izmantot rakstot maģistra darbu, jo ir daudz jautājumu, kurus vēl jāpēta.
Tiesas spriedumos nav pamatots piemērotā ieceļošanas aizlieguma termiņš. Likumos nav prasības, lai tiesas pamato ieceļošanas aizlieguma termiņa pamatojumu, līdz ar to jāvadās no Krimināllikuma 46.panta par soda noteikšanas vispārīgajiem principiem.
Runājot par ārzemnieku izraidīšanu no Latvijas Republikas un ieceļošanas aizliegumu, darba autore arī sastopas ar tādu situāciju, ka nav iespējams kontrolēt tādu papildsoda veidu, ka ieceļošanas aizliegums Latvijas Republikā, ko kā papildsodu piespriež tiesas.
…