Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācija bijušajās sociālistiskajās valstīs neapšaubāmi ir viens no 20.gadsimta beigu unikālākajiem procesiem. Privatizācija un privātā kapitāla lomas palielināšana bija galvenais pasākums ceļā no plāna uz tirgus saimniecību.
Galvenais uzdevums pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas, pagājušā gadsimta 90-tajos gados, bija atdot likumīgajiem īpašniekiem viņiem agrāk piederošos īpašumus, kā arī veikt privātīpašuma attīstību, ko varēja panākt ar privatizācijas likumdošanas izveidošanu un attīstību. Privatizācijas mērķis bija ar valsts un pašvaldību īpašuma formas maiņu nodrošināt efektīvāku tautsaimniecības funkcionēšanu, atbrīvot valsts un pašvaldību institūcijas no uzņēmējdarbības funkciju izpildes.
Līdz šim valdību deklarācijās, kas nosaka Ministru kabineta iecerēto darbību, tika atsevišķi izdalīts valdības darbības virziens – privatizācija, kurš nosaka lielo uzņēmumu privatizāciju, kā arī privatizācijas gaitā neizmantoto privatizācijas sertifikātu problēmu.
Mūsdienu likumdošana privatizācijas jomā ir ļoti daudzveidīga, tāpēc parastam cilvēkam bez juridiskas izglītības, ir ļoti grūti tikt skaidrībā ar visām niansēm. Mana darba mērķis ir vērsts uz īpašuma privatizācijas kārtības un nepieciešamības izzināšanu.
Darbā tiks dots ieskats dzīvojamo māju privatizācijas vispārīgajos noteikumos un nosacījumos, privatizācijas objektu nodošanā īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, dzīvojamo māju un tajās esošo objektu privatizācijas kārtībā, atspoguļojot problēmas, kas saistītas ar šiem procesiem.
Darbā, galvenokārt, tiks analizēti spēkā esošie likumi un salīdzināti ar reālajā dzīvē notiekošo. Tāpēc galvenais šo darbu rakstīšanas avots ir spēkā esošie normatīvie akti, kas regulē privatizācijas jautājumus. …