Secinājumi
Mērķis ir sasniegts.
Pētot valsti un tiesības var apgalvot, ka tās ir divas neatņemamas sastāvdaļas, bez kurām nevarētu pastāvēt valsts kādu mēs to saprotam šobrīd. Līdz ar to valstij un tiesībām ir jāpastāv nepārtrauktā mijiedarbībā, lai pastāvētu valsts kā subjekts.
Valsts ietekmē tiesības ar tās valdošo varu, politisko režīmu un galveno reliģisko pārliecību. No šiem faktoriem ir atkarīgs cik lielā mērā valsts ietekmēs tiesības un kādas tiesību normas pārsvarā pastāvēs valstī.
Valsts neizdomā tiesības, tā nostiprina sabiedrībā izveidojušos uzskatus par taisnību, brīvību, vajadzībām, interesēm, bet nevar uzskatīt objektīvas sabiedriskās attiecības.
Tiesības ietekmē to, cik liela nozīme ir cilvēka tiesībām valstī arī, lielā mērā pēc tiesību rakstura var noteikt to, kāds politiskais režīms valda valstī.
Bez tiesībām valsti nebūtu iespējams efektīvi vadīt un tai nevarētu būt suverēna vara, jo nebūtu, kas ietekmē personas un viņu rīcību, valdītu pašdarbība un katrs pakļautos tam, kam vēlas, nevis oficiālajai valsts pārvaldei. Tāpat arī tiesības var pastāvēt bez valsts, bet tām nav atbalsta, jo tad katrs var izvēlēties vai tām pakļauties, jo pakļaušanās šīm tiesībām nav obligāta.
Pievēršoties valsts un tiesību mijiedarbībai jānorāda, ka ar tiesību palīdzību sociālie spēki, kuru rokās ir valsts vara, regulē cilvēku un viņu apvienību uzvedību, nostiprina kā obligātās noteiktas attiecības.
…