1. VALSTS VALDĪŠANAS FORMAS JĒDZIENS
Valsts valdīšanas forma ir valsts augstākas pārvaldes organizācijas paveids. Tas ietekmē uz valsts augstāko institūciju struktūru un to mijiedarbības principiem. Izšķir monarhiju un republiku, kuru galvenā atšķirība ir valsts galvas aizvietošanas nosacījumi un to kartība. Valsts valdīšanas forma palīdz noteikt, kā tiek veidoti valsts augstākie institūcijas, kāda ir to struktūra, kādi principi atrodas valsts varas organizācijas pamatā, uz kādiem pamatiem tiek veidotas attiecības starp dažādiem valsts varas institūciju līmeņiem, starp valsts augstāko varu un valsts pilsoņiem, cik lielā mērā valsts varas augstāko institūciju organizācija var nodrošināt cilvēku un pilsoņu tiesības un brīvības. Valdīšanas forma raksturo valsts varas juridisko avotu.
Tradicionāli ir pieņemts pēc valdīšanas formām valsti iedalīt divos tipos- monarhijā un republikā.
Republika ir valsts varas forma, kur valsts augstāko varu realizē uz noteiktu laiku tautas ievēlētas valsts varas institūcijas, kurām tiek deleģēta vara. Par vienīgo valsts varas avotu pēc likuma ir atzīta tauta. Republika ir Latvijā, Lietuvā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Francijā u.c.
Tautai (vai vismaz daļa no tās) ir ietekme uz tās valdību.
Monarhija ir valsts valdīšanas forma, kur augstākā valsts vara pieder vienai personai, kas to saņem mantojot vai citā no iedzīvotājiem neatkarīgā veidā un saglabā visu mūžu, un izmanto varu pēc saviem ieskatiem. Monarhija sastopama Apvienotajā Karalistē, Saūdu Arābijā, Marokā, Zviedrijā u.c.
…