Valsts varas dalīšana - no tiesību filosofijas idejām līdz īstenošanai Latvijā

KOPSAVLIKUMS
1. Varas dalīšana ir galvenā demokrātiskā koncepcija, tā nepieciešama, lai nepieļautu demokrātiskas tiesiskas valsts aizstāšanu ar autoritāru režīmu, vienas personas patvaldību.
2. Par obligātu Rietumu konstitucionālisma elementu varas dalīšana kļuvusi pateicoties Džona Loka un Šarla Luija de Monteskjē darbiem, tomēr pirmais varas dalīšanas principu piemin Aristotelis. Jau 350 gadus pirms mūsu ēras Aristotelis iezīmēja varas dalīšanas principa pamatus – trīs nošķirtus valsts varas atzarus.
3. Dž.Loka pirmais mēģināja rast dabisko tiesību ievērošanas garantijas, šādas garantijas saskatot likumdošanas un izpildvaras dalīšanā.
4. Loks izvirza, ka valstij ir jāfunkcionē balstoties uz izziņotiem un vispārpieņemtiem likumiem, kas rada stabilitāti sabiedrībā, kā arī paredz, ka tieneši ir pakļauti rakstītajiem likumiem, nevis nesagatavotām pavēlēm un nenoteiktiem lēmumiem.
5. Loks izvirza teoriju uz likuma burta, nevis likuma gara stingru ievērošanu.
6. Monteskjē, atšķirībā no Loka, uzsver, ka valsts vara ir jāsadala neatkarīgos un vienlīdz spēcīgos atzaros, nevis visa jāpakļauj likumdevējam. Tieši Monteskjē ir uzskatāms par varas dalīšanas principa klasiskās izpratnes aizsācēju.
7. Monteskjē savā koncepcijā nostiprina check and balances principu – katra vara ierobežo un kontrolē viena otru, bet neiejaucas tās darbībā.
8. Gan Aristoteļa izstrādātā, gan Monteskjē papildinātā varas dalīšanas principa koncepcija ir tieši saistīta ar noteiktu sabiedrības tiesisko interešu aizsardzību.
9. Par reāli funkcionējošu varas dalīšanu Latvijā kā neatņemamu valsts iekārtas pamatprincipu var runāt vienīgi sākot no Latvijas pasludināšanas par neatkarīgu valsti.
…