-
Valūtas darījumi komercbankās
2011–2015 гг.
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1. | Starptautiskās valūtas sistēmas attīstība | 5 |
2. | Valūtas darījumi komercbankās | 9 |
2.1. | Spot tirgus | 9 |
2.2. | Nākotnes darījumi | 10 |
2.3. | Swap jeb mijmaiņas darījumi | 13 |
2.4. | Iespējas līgumi jeb options | 15 |
3. | Valūtas darījumi Latvijā un pasaulē | 17 |
3.1. | Valūtas darījumi pasaules mērogā | 17 |
3.2. | Valūtas darījumi Latvijā | 20 |
Secinājumi un priekšlikumi | 23 | |
Literatūras saraksts | 25 |
Secinājumi un priekšlikumi
Pamatojoties uz veikto darbu, autore izvirza sekojošus secinājumus:
1. Zelta Standarts tika ieviests ar starpvalstu vienošanos 1867. g. Parīzes konferencē, kurā zelts tika atzīts par vienīgo pasaules naudas formu;
2. 1944.gadā ASV, Bretonvudsā, piedaloties 44 pasaules valstīm, tika izveidota jauna starptautiskā valūtas sistēma – Bretonvudsas sistēma, kurā ASV dolāram bija centrālā pozīcija;
3. mūsdienās pastāv Jamaikas valūtas sistēma , kas paredz, ka par pasaules naudu var izmantot nacionālās valūtas, veicot ar tām starptautiskos norēķinus;
4. lai starptautiskā valūtas sistēma veiksmīgi darbotos, ir nepieciešams starptautisks valūtas tirgus – FOREX;
5. valūtas maiņas jeb spot darījums nosaka, ka norēķināšanās par darījumu notiek līdz otrās darba dienas beigām pēc darījuma noslēgšanas dienas, atbilstoši tādam kursam, kāds ir bijis darījuma slēgšanas brīdī un par kādu ir vienojušās darījuma puses, spot tirgū ietilps arī TOD un TOM darījumi;
6. norēķini tiek veikti ar SWIFT sistēmas palīdzību, kas ir starptautiska starpbanku sistēma informācijas nodošanai un norēķinu veikšanai;
7. nākotnes darījums ir darījums, kad darījuma slēdzējpuses vienojas par valūtas piegādi pēc noteikta laika saskaņā ar noslēgto līgumu atbilstoši valūtas kursam, kāds tiek fiksēts līguma slēgšanas brīdī. Izšķir forward – ārpusbiržā tirgotie nākotnes līgumi un futures – biržā tirgotie nākotnes līgumi;
8. mijmaiņas darījums jeb swap darījums pakalpojums, kas dod iespēju vienoties par valūtu maiņu pēc noteikta kursa tuvākajā nākotnē, vienlaikus apņemoties veikt valūtu maiņu uz pretējo pusi pēc iepriekš noteikta kursa tālākā nākotnē;
9. iespēju līgumi jeb opcijas ir atvasinātie instrumenti, kas iespējas līguma pārdevējam rada saistības un iespējas, pircējam dod tiesības, bet nerada saistības nopirkt (call options) vai pārdot (put option) līgumā noteiktu bāzes aktīva daudzumu par noteiktu cenu nākotnē;
10. galvenie valūtas tirgus dalībnieki ir komercbankas. Tās veic vislielāko valūtas darījumu apjomu;
11. valūtas pirkšanas un pārdošanas darījumi veido īstermiņa operācijas ar izpildes laiku līdz vienam gadam;
12. globālā valūtas tirgus dienas vidējais apgrozījums no 1998.gada 1 527 miljardiem USD pakāpeniski aug un 2010.gadā sastāda 3 981 miljards USD, kas ir par 39% vairāk;
13. vispopulārākais valūtas darījumu veids gan pasaulē, gan Latvijā ir swap darījumi un otrais –spot darījumi ;
14. Latvijā Forward darījumu īpatsvars sastāda vidēji 400 miljons Ls jeb 0.004% no kopējiem valūtas darījumiem.
15. Latvijas ārvalstu valūtas darījumu apjoms vidēji pa gadiem sastāda 116 914,8 miljonus LVL, tas ir aptuveni 17 reizes mazāk nekā pasaules valūtas darījumu vienas dienas vidējais apgrozījums;
16. Gan pasaulē, gan Latvijā visvairāk valūtas darījumi tiek veikti ar USD/EUR;
…
Jau no pašiem valūtas rašanās pirmsākumiem, katra valsts to centās izveidot saskaņā ar saviem ieskatiem, nacionālajām īpatnībām, paražām un vēsturi. Šai valūtai ir jābūt tādai, kuru par maksāšanas līdzekli atdzītu arī citās pasaules valstīs. Valūta (no itāļu: valuta – ‘vērtība’) ir maiņas līdzeklis, lai veicinātu preču un pakalpojumu tirdzniecību. Lai veidotos starptautiskas attiecības, lai starp valstīm notiktu preču un pakalpojumu tirdzniecība, nepieciešams veikt valūtas maiņas darījumus, lai varētu norēķināties par šīm precēm vai pakalpojumiem. Tādā veidā, laikam ejot, pasaulē ir izveidojušās vairākas valūtas darījumu grupas, kas tiek izmantotas arvien biežāk un arvien lielākos apmēros. Bankas ir vienas no lielākajām institūcijām, kas nodarbojas ar valūtas darījumu slēgšanu, kā arī bankas piedāvā valūtas darījumus slēgt arī saviem klientiem. Tas nozīmē, ka bankas ir lielākā pasaules tirgus – valūtas tirgus – lielākās, pēc naudas apgrozījuma, dalībnieces. Valūtas tirgus rodas jebkur, kur viena valūta tiek apmainīta pret otru un starp lielākajiem tā dalībniekiem ir pasaules bankas, centrālās bankas, spekulanti, starptautiskie uzņēmumi un citas institūcijas. [4] Valūtas darījumi ir nepieciešami, lai darījuma slēdzēji varētu izvairīties no valūtas kursa svārstību riska. Šis ir viens no galvenajiem riskiem, kas piemīt valūtas darījumiem un neapzinoties to, var zaudēt lielu naudas daudzumu valūtas kursa svārstību dēļ. Protams, uz šīm svārstībām var arī nopelnīt, bet tā ir laimes spēle, kuru izslēdz valūtas darījumu noslēgšana. Tā kopumā ir sevis, sava uzņēmuma, bankas pasargāšana no nevēlamiem zaudējumiem kā rezultātā šis darījums kļūs nenosakāmi drošāks un pievilcīgāks.
- Nacionālās valūtas reāli efektīva kursa attīstība Latvijā
- Valūtas darījumi komercbankās
- Valūtas tirgus un valūtas operācijas
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Valūtas tirgus un valūtas operācijas
Реферат для университета21
-
Starptautiskais valūtas tirgus
Реферат для университета22
-
Pasaules valūtas tirgus
Реферат для университета16
-
Komercbanku valūtas operācijas un darījumi
Реферат для университета16
Оцененный! -
Komercbanku valūtas operācijas
Реферат для университета44
Оцененный!