Vairāk nekā 170 Starptautiskā Valūtas fonda valstu valūtas nekādi nespēj būt viendabīgas. Būtiskas atšķirības ir absolūti neizbēgamas. Vienkāršākais un vienlaikus rupjākais dalījums, jo nespēj aptvert daudzas konkrētu valstu ekonomiskā stāvokļa īpatnības un neskaitāmas atšķirības valūtas apgrozības nosacījumos, ir dalījums pēc valūtas konvertācijas pakāpes.
Galvenais priekšnoteikums valūtu iedalījumam pēc konvertācijas ir – vai konkrēto nacionālo valūtu pieprasa un pērk. Pieeja brīvi konvertējamai valūtai jābūt stingri selektīvai, jo vienu otru nacionālo valūtu pasaulē šur tur konkrētā reģionā pērk, bet citos rajonos nemaz nepieprasa. Raksturīgi, ka Latvijas maiņas punktos pieņem (pērk) ierobežotu skaitu atzītu brīvi konvertējamo valūtu. Iemesls ir tas, ka nav pieprasījums. Brīvi konvertējamo valūta, pastāvot pašreizējiem plašajiem starptautiskajiem sakariem, ir viscaur internacionāla valūta, kuras pircēji ir atrodami uz visas zemeslodes.
Darbs ar ārvalstu valūtu, tāpat kā agrāk, ir viena no tekošās uzskaites problēmām. Tajā pašā laikā nepieciešams pareizs ārvalstu valūtu izteikto darījumu atspoguļojums, jo izveidojies ienākums vai zaudējums pilnībā uzskaitāms nodokļu aplikšanā.
Līdz ar to mūsu izvēlētā referāta nosaukums ir „Valūtas konvertācija”.
Mūsu referāta galvenais mērķis bija aplūkot valūtas konvertācijas veidus un kā tiek pielietota valūtas konvertācijas uzņēmumu grāmatvedībā.
Lai sasniegtu mērķi, mēs vispirms apskatīsim, ko īsti saprot ar vāalūtas konvertācija un kā to iedala. Turpinājumā apskatīsim valūtas konvertācijas pielietošanu uzņēmumu grāmatvedībā.…
