9. Politiskais tirgus un varas pārstāvju vieta tajā
Iestājoties politiskajā tirgū, varas subjektiem ir atšķirīgi varas resursi, atšķirīga „tieksme pēc varas” intensitāte, spēja orientēties sabiedriskajos procesos, atšķirīgās komunikācijas prasmes, stratēģiju elastība. Politiskās motivācijas radīšanas process kļūst līdzīgs psiholoģiskajām spēlēm, kurās var attīstīt noteiktas psiholoģiskas īpašības. Šim apstāklim uzmanību jau 20.gadsimta 30.gados pievērsa amerikāņu sociologs Florians Znaņeckis. Viņaprāt, cīņu par varu motivē ne tikai tieksme pēc tās, bet arī spēles elementi, kuri šo cīņu dara azartisku un interesantu. Bieži vien cīņas azarts pārspēj materiālos motīvus, vai tieksmes pēc varas motīvus: „Kaislīgs politiskās spēles dalībnieks patiešām neinteresējas par ideoloģijām un politiskās programmām. Dziļas un idejiskas tieksmes veiksmīgāk politiskā spēlē traucē; tāpēc patiesi idejiskie spēlētāji, ja tie vispār piedalās spēlē, atrodas bandinieku lomā.”
Ja tā, tad politiskā procesa subjektam ir jāiemācās būt bezkaislīgam ne tikai cīņā pār varu, bet arī politiskās spēles vērotājam un analizētājam. Ja politiskās attiecības skata kā spēli, tad „politiskā matērija” atklājas kā audums ar bezgalīgu skaitu „mezgliņu”- neskaitāmas sadursmes, atsevišķu politikas „kvantu” enerģijas mijiedarbība un trajektorijas, spēles situācijas ar atklātu, nedeterminētu iznākumu. Politiskā sistēma atklājas drīzāk kā nejaušība, nevis likumsakarību sistēma. Tās vienīgais un nemainīgais pamats ir cilvēka daba.
Šāda politiskā pasaule ir teātris, kur politikas subjekti ir cilvēka daba.
Spēlē kā jau spēlē individualitātes personisko klātbūtni mēdz pastiprināt vai aizstāt ar simboliem- tribīnēm, podestiem, karogiem, aplausiem utt. Uz skatuves kā jau teātrī parādās centrālais tēls, galvenais aktieris, otrā plāna aktieris un fons.
…
