Ievads
Tēmu par varas iznīcināšanas un saglabāšanas procesu es izvēlējos tādēļ, ka mūsu tauta un arī apkārtējā pasaule vistiešākajā mērā ir saskārusies ar jēdzienu – vara. Dažādos laikos cilvēki ir izjutuši šī vārda nozīmi uz savas ādas. Izdzirdot vārdu - vara, katrā no mums rodas kādas sajūtas. Citam tās ir spēcīgākas, bet citam ne tik ļoti, taču vienaldzīgu tas mūs neatstāj, jo katram ir kas sakāms.
Varas veidošanās lielā mērā ir atkarīga no politiskajiem režīmiem. Politiskais režīms ir veids, kā tiek pārvaldīta sabiedrība. Tas ir politisko attiecību, varas realizācijas līdzekļu, metožu un tādu attiecību kopums, kuras izveidojušās starp valsts varu un sabiedrību, kā arī valdošo ideoloģiju, sociālo un šķiru attiecību un politiskās kultūras stāvokļa kopums, kas raksturīgs konkrētam valsts tipam – politiskai iekārtai.
Vara
Vara – no atkarības izrietoša spēja un iespēja panākt savas gribas realizēšanos citu rīcībā. Vara var būt fiziska (spēja un iespēja fiziski ierobežot otra pārvietošanos, sakarus vai eksistenci, laupot brīvību nodarot sāpes, izkropļojot vai nonāvējot), ekonomiska (spēja un iespēja piešķirt vai nepiešķirt otram eksistences līdzekļus vai to iegūšanas iespējas), garīga (spēja sniegt vai nesniegt otram viņa eksistencei nozīmīgu informāciju). Politiskā vara ir iespēja sabiedrisko procesu pārvaldīšanas jomā ļaut, liegt vai piespiest attiecīgi rīkoties, un tās pamatā ir visi trīs varas veidi (likumdevējvara, izpildvara un tiesu vara) dažādās kombinācijās. Varas funkcionēšanā notiek gribas uzspiešana, no vienas puses, un pakļaušanās no otras. Atkarībai, kas ir varas pamatā, var būt piespiedu raksturs (ar atkarīgā pretošanos) un brīvprātīgs raksturs (ar labprātīgu pakļaušanos). [1.389]
Pats svarīgākais varas apraksts pieder M.Vēberam, kurš varu apzīmēja kā iespēju realizēt kādā sociālajā attiecībā savu gribu pat par spīti citu pretestībai, vienalga, uz ko šī spēja balstīta. Cietiem vārdiem, vara, pēc M.Vēbera, ir cilvēka iespēja uzspiest savu gribu citiem cilvēkiem un noteikt viņu rīcību. Vara ir specifisks ietekmes veids, kas atšķiras ar savu apzināti mērķtiecīgo raksturu no ietekmes, kura var notikt neatkarīgi no cilvēku gribas un pat neapzināti.
Varai var būt dažādas izpausmes formas, kas gan atklātāk, gan piesegtāk demonstrē varas baudītāja gribas uzspiešanu varai pakārtotajiem subjektam. Vara var izpausties kā pārvaldīšana, t.i., mērķtiecīga un efektīva cilvēku rīcības izraisīšana un nodrošināšana visos viņu uzvedības elementos. Vai arī kā vadīšana t.i., cilvēku rīcības tendences, vispārējās virzības nodrošināšana. Varas attiecībā ir divi subjekti, divas savstarpēji pretnostatītas puses: varas baudītājs un no viņa gribas atkarīgais viņa varai pakārtotais.
Vara var izpausties kā ekspluatācija, cita subjekta radītā produkta bezmaksas piesavināšanās, piemēram, darba devējam piesavinoties darba ņēmēja radīto virsvērtību (vērtību, kas paliek pāri pēc darbaspēka cenas, algas samaksas).
…
