Vardarbība pret bērnu. Bērnu pēkšņās nāves sindroms

Problēmas, saistītas ar vardarbību pret bērniem, pavada cilvēci no tās pirmsākumiem, bet cilvēki ir sākuši apzināties to kā problēmu tikai 19.gadsimtā. Vēl tikai pirms 30 gadiem praktiski neeksistēja vardarbībā cietušo bērnu rehabilitācijas sistēma. 1977.gadā tika izveidota pirmā Starptautiskā biedrība ar mērķi novērst vardarbību pret bērniem. 1996.gadā Stokholmā 1.internacionālā ECPAT (end children prostitution and trafficing for sexual purpose) kongresā 122 valstis vienojās kopīgai darbībai, lai novērstu vardarbību pret bērniem un bērnu seksuālo izmantošanu. Pasaulē kā biežāko slēgtās galvas traumas cēloni vecumā līdz 1 gadam uzskata „kratītā bērna” sindromu [2.].
Mūsdienās vardarbības izpausmēm ir tendence progresēt un pilnveidoties. Pēdējo gadu laikā aizvien vairāk satrauc arī vienaudžu nežēlība citam pret citu [2.,3.].
Zīdaiņu pēkšņās nāves sindroms (PNS)– nāve pirmajā mūža gadā, ja miršanas iemesls palicis nenoskaidrots pēc izmeklēšanas (notikuma vietas apskate, anamnēze, autopsija). Tomēr klīniskajā praksē sastopami PNS gadījumi arī pirmsskolas, skolas un pusaudžu vecuma bērniem [5.]. Biežāk PNS novēro martā un decembrī, un parasti nāve iestājas, bērnam esot miegā.…