Vardarbība starp pusaudžiem

Secinājumi
Vardarbīga pieredze negatīvā veidā bērnam maina uztveri un ietekmē viņa priekšstatus par sevi, gan citiem un pasauli kopumā. Par piedzīvotu vardarbību ir jārunā. Klusēšana un cenšanās aizmirst nedos iespēju pārvarēt traumatiskās sekas. Lai vardarbībā cietis bērns tiktu galā ar traumu, viņam jāpalīdz no jauna uzticēties līdzcilvēkiem un pašam sev, jāiedrošina, jāiemāca sevi aizsargāt.Līdzcilvēku klusēšana ir tā, kas palīdz varmākam turpināt ļaunprātīgo rīcību. Ja mēs nerunājam par to, mēs kļūstam par ļaundara sabiedroto un problēmas daļu.

Ikviens profesionālis, kas nonāk saskarsmē ar vardarbībā cietušu bērnu var:
• Palīdzēt bērnam attīstīt pašcieņu;
• Palīdzēt bērnam mācīties no jauna uzticēties;
• Palīdzēt bērnam atpazīt un izteikt emocijas;
• Palīdzēt bērnam iemācīties veidot adekvātu saskarsmi;
• Palīdzēt bērnam atpazīt un risināt problēmas;
• Palīdzēt bērnam turpināt attīstīties veselīgā veidā;
• Palīdzēt bērnam izstrādāt drošas rīcības plānu bīstamās situācijās.
• Sniegt bērna ģimenei nepieciešamo atbalstu.
Pusaudzim jāmāca uzņemties atbildību par savu rīcību, tā nevar palikt nesodīta. Psihologi neiesaka bērnu vai pusaudzi sodīt fiziski. Ja kaut kas ir salauzts vai izdemolēts un to iespējams salabot paša spēkiem (vai vainīgajam piepalīdzot), vajag iesaistīt pusaudzi nodarītā labošanā. …