Mūsdienās lauksaimniecībā biškopība kļuvusi par nepieciešamu lauksaimnieciskās ražošanas nozari. Bites ievāc cilvēkiem praktiski nepieejamo dabas bagātibu no augiem - nektāru un ziedu putekšņus. Daļu no tiem bites izlieto savam uzturam, bet daļu pārstrādā un ražo biškopības produkciju — medu, vasku, bišu maizi, propolisu, bišu māšu peru pieniņu un bišu indi. Šai produkcijai ir liela nozīme iedzīvotāju uzturā, rūpniecībā un medicīnā.
Biškopību vērtē ne tikai pēc saražotā medus un vaska daudzuma, bet arī pēc ziedu apaugļošanas darba. Augļu kokus, ogu krūmus, griķus, āboliņu, lucernas un citus kultūraugus apputeksnējot ar bišu līdzdalību, iegūst ne vien ievērojamu ražas kāpinājumu, bet uzlabojas arī augļu un sēklu kvalitāte, tā ka ieņēmumi no papildus iegūtās sēklu ražas reizēm vairākkārt pārsniedz ienākumus, kādus ienesīgā dravā gūst no medus un vaska.
Lai biškopibu veidotu par ienesīgu lauksaimniecības nozari, biškopjiem nepieciešamas vispusīgas zināšanas dažādos biškopības jautājumos, it sevišķi attiecibā uz zinātniskā un praktiskā darba jaunākajiem sasniegumiem.
Darba mērķis ir uzkonstruēt saules vaska kausētavu, ar kuru iespējams iegut temperatūru, kas augstāka par 100°C.
Temperatūra esošajās saules kausētavās nepārsniedz 75°C robežas, līdz ar to nav iespējams izkausēt tumšās vaska šūnas. Uzdevums – izpētīt pastāvošo saules kausētavu konstrukcijas, konstatēt esošo konstrukciju trūkumus,novērst tos.
Saule ir ļoti nozīmīgs enerģijas avots uz zemes. Saules starojums sasilda atmosfēru un zemes virsmu un izraisa procesus, kas nepieciešami, lai spētu rasties un pastāvēt dzīviba. …
