Vecāko klašu skolēnu stress un tā pārvarēšana

Par stresu mēs dzirdam runājot jau vairākus gadu desmitus. Bet tas nebūt nenozīmē, ka stresa parādību esam izgudrojuši mēs, 20. gadsimta cilvēki. Stress nav tikai mūsdienu slimība. Cilvēkiem tas bijis pazīstams, kamēr vien viņi apdzīvo Zemi, taču savu nosaukumu ieguvis tikai 20. gadsimtā. Cilvēki gadsimtiem ilgi ir jutuši stresa ietekmi nemaz nezinādami – kāpēc.
Pasaule mūsdienās ir kļuvusi daudz sarežģītāka, tāpēc mēs visi būsim vienisprātis, ka arī mūsu dzīvē ir vairāk stresa nekā agrāk. Austrāliešu ārste psihoterapeite Čārmena Sondersa savā grāmatā par stresu raksta: ”Prasme tikt galā ar stresu patiesībā nozīmē prasmi tikt galā ar savu dzīvi.”
Ja stress turpinās tikai īsu brīdi, to var viegli pārvarēt, taču, ja tas ieilgst, iedarbība var būt ārkārtīgi postoša. Ilgstošs stress rada cilvēka ķermeņa aizsardzības sistēmu pārslodzi - grauž imunitāti, kā arī tam ir būtiska saikne pat ar tādām slimībām kā vēzis.
Taču cilvēka dzīvē stress ir ne tikai nepieciešams, tas var arī atstāt labvēlīgu ietekmi, ja vien stresu prot pareizi izmantot. Bez stresa, tāpat kā bez holesterīna, mēs nespējam dzīvot, bet pārlieku augsts stresa līmenis mums nāk par ļaunu. Ja nebūtu stresa, mums, cilvēkiem, trūktu stimula no rītiem celties augšā, darīt visu, kas jādara un ko gribam darīt. Tad nebūtu arī adrenalīna pieplūduma asinīs, nebūtu satraukuma un dzīves alku. Mēs būtu gatavās amēbas!
Runājot par stresu, jāsaka, ka dažiem cilvēkiem nepieciešami dažādi stresa līmeņi, lai viņi būtu laimīgi. Vienam ir nepieciešamība tikai pēc apģērba, ēdiena, mājokļa, citam – visa dzīve tiek veltīta ideālu un pilnības sasniegšanai, taču vairākums cilvēku izvēlas kaut ko vidēju starp abām galējībām. Citiem vārdiem sakot, šiem cilvēkiem nepatīk ne stresa trūkums, ne tā pārspīlēts daudzums. T…