IEVADS
Vecāku un bērnu savstarpējās attiecības vienmēr bijis ļoti aktuāls jautājums. Ļoti bieži var sastapties ar gadījumiem, kad vecāki savā attieksmē pret bērniem pārkāpj bērnu tiesības, nepilnīgi pildot vai vispār nepildot savus pienākumus. Problēma ir tāda, ka vecākiem ir mazāk tiesību nekā bērnam. Vecākiem līdz ar to ir vairāk pienākumu pret saviem bērniem. Vecāku aizgādības tiesību raksturojums pēc darba autores domām ir mūsdienīga, aktuāla un izpētes vērta tēma, jo, neraugoties uz to, ka bērnu un vecāku savstarpējās attiecības pamatā ir veidotas, balstoties uz emocionālām, garīgām un morālām vērtībām, ar brīdi, kad jaundzimušajam bērnam tiek izrakstīta dzimšanas apliecība, kurā ierakstīti vecāku vārdi un uzvārdi, sākas arī vecāku pienākums aprūpēt un uzraudzīt bērnu, kas veidojas no spēkā esošajos normatīvajos aktos ietvertajām vecāku tiesībām un pienākumiem.
Šī tēma ir maz izpētīta, tai praktiski nav komentāru, kā ,piemērām, citām nozarēm - Civillikuma saistību, lietu, mantojumi tiesībām. Darba struktūra ir veidota tā, lai vispusēji apskatītu vecāku īstenoto aizgādību. Ir nepieciešamas izprast, kādi normatīvie akti kopumā regulē vecāku pienākumu aprūpēt un uzraudzīt bērnus. Normatīvo aktu satura izpēte un apgūšana ir uzskatāma par svarīgu un noderīgu gadījumos, kad pašreizējā valsts ekonomiskā situācija ģimeni ir skārusi jo īpaši smagi, un vecāki nav spējīgi pildīt savus pienākumus pret bērniem.
Pētījuma mērķis: noskaidrot Latvijas Republikā vecāku īstenoto bērna aprūpi un uzraudzību. Kā arī noskaidrot bērna tiesības uzturēt personiskas attiecības ar jebkuru no vecākiem.
Par pētījuma objektu kļūst Latvijas Republikas Civillikuma pirmajā daļā (ģimenes tiesības) noteiktais vecāku aizgādības tiesību raksturojums.
Pētījuma priekšmets ir vecāku pienākuma uzraudzīt un aprūpēt savus bērnus raksturojums.
Uzstādītā mērķa sasniegšanai tiek izvirzīti sekojošie darba uzdevumi:
1. noskaidrot, kā radušās un attīstījušās aizgādības tiesības, kā arī noskaidrot šī termina jēdzienisko saturu;
2. noskaidrot, kā tiek īstenota bērna aprūpe no vecāku puses. Tajā skaitā arī izzinot bērna pienākumu aprūpēt savus vecākus un vecvecākus;
3. izzināt, kas tiek saprasts ar bērna uzraudzību;
4. noskaidrot, kā tiek realizētas saskarsmes tiesības.
Metodes, kas ļauj sīkāk iedziļināties pētāmā problēmā ir pētnieciskā metode, izziņas metode, gramatiskā un sistēmiskā metode.
Lai varētu veikt šos uzdevumus, darbā izmantoti tiesību avoti – galvenokārt, Latvijas Republikas Civillikums, Bērnu tiesību aizsardzības likums un Latvijai saistošā ANO konvencija par bērna tiesībām. Lai varētu veikt sava studiju darba uzdevumus, izmantoju arī F. Lomanovas un I. Fridrihsona darbus. Informācijas ieguvei izmantots arī internets.
Lai sasniegtu darba mērķi un apkopotā informāciju būtu pārskatāmāka, darba autore šī darba saturu ir sadalījusi četrās nodaļās. Darba sākumā tiek apskatīta aizgādības tiesību vēsturiskā attīstība un jēdziens. Tad tiek pētīta vecāku īstenotā bērna aprūpe, raksturojot ēdiena, mājokļa, veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna izglītošanu un audzināšanu, bērna pienākumu apgādāt vecākus un vecvecāku. Savukārt, trešā darba nodaļa sevī ietver bērna uzraudzību, ar to saprotot dzīvesvietas noteikšanu, rūpes par drošību. Darbā ir apskatītas arī saskarsmes tiesības.
Darba beigās ir izdarīti secinājumi un priekšlikumi.
…
