Veimāras konstitūcija

Saskaņā ar Veimāras konstitūciju Vācija bija federatīvā republika, kuras sastāvā bija 18 zemes. Konstutūcija paredzēja izveidot duālistisku valdīšanas formu, kurā bija apvienoti gan prezidentālās, gan parlamentārās sistēmas elementi. Centrālā vara uz 4 gadiem tika nodota vēlētam reihstāgam, kas savukārt īstenoja likumdošanu un kontrolēja valdību. Lai radītu pretsvaru parlamentam, plašas tiesības ieguvaarī valsts prezidents, kuru uz 7 gadiem ievēlēja visa tauta. Prezidentam bija paredzētas arī armijas virspavēlnieka funkcijas, viņam bija tiesības iecelt un atlaist valdību, kā arī reihstāgu , un iejaukties likumdošanas procesos. Prezidenta vara īpaši nostiprināta tika 48. pantā, kurš paredzēja tiesības izsludināt ārkārtas stāvokli un izdot ārkārtējos dekrētus. Šie dekrēti savukārt(ja tos atzina reihstāgs) bija pielīdzināmi parlamenta pieņemtajiem likumiem. Ja reihstāgs neatzītu dekrētus, saskaņā ar konstitūcijas 25. pantu, viņš varēja atlaist parlamentu un nozīmēt jaunas vēlēšanas. Velkot paralēles ar mūsdienām tieši šādas funkcijas izpildīja mūsu bijušais Valsts Prezidents V. Zatlers, tikai viņš to izdarīja bez īpaaša dekrēta vai pamatojuma, līdz ar to vaaram tikai izdarīt paši secinājumus tā efektivitātei. Tā arī savukārt ir līdzība ar Veimāras konstitūciju, kura ietverta arī mūsu Satversmē.…