Psiholoģijas praktiskajā pielietojumā esmu izlēmusi pētīt sava drauga personību un to, vai vēlās jaunības attīstība šim indivīdam ir ar „pluss” zīmi.
Vārds personība („personality”) angļu valodā cēlies no latīniskā varianta „persona”. Pirmsākumos šis vārds nozīmēja masku, kuru uzlika aktieri teātra izrādes laikā sengrieķu drāmās. Šī sakne ir kopīga personības apzīmējumam daudzās Eiropas valodās. Arī krievu valodā termins личность - personība cēlies no vārda личина, ar ko apzīmēja uzliekamo „ģīmi” slāvu skomorohu izrādēs. (Kazdin, 2000), (Pawlik & Rosenzweig, 1998)
Indivīds ir sabiedrības pamatlielums. No liela skaita personību veidojas cilvēku vide, kuras savstarpējo attiecību raksturu nosaka šo personību individuālās īpašības un saskarsme ar sevi un citiem.
Visus cilvēkus izpētīt nevar, taču vienu personu aplūkot ir vieglāk.
Savam pētījumam esmu izvēlējusies cilvēku, kuru pazīstu un ar kuru esmu saskarsmē ik dienu. Lai neiekļūtu naivā psihologa lomā, izmantošu Viestura Reņģes norādītās personības pētīšanas metožu grupas:
1.novērošana un pārrunas(+)
2.biogrāfiju un autobiogrāfiju izpēte(+)
3.eksperimentālo situāciju radīšana
4.ekspresijas pētīšana
5.psiholoģiskie testi(+)
Darba uzdevuma pamatā izmantošu Agra Zālīša piedāvātos agrās jaunības attīstības uzdevumus:
1.Pieauguša cilvēka izjūtas rašanās un ar to saistīto problēmu risinājumi
2.Fizioloģisko procesu izmaiņu ietekme uz psihisko attīstību un uzvedību:
dažādu organisma sistēmu nevienmērīga attīstība,
dzimumgatavības iestāšanās, pollūcijas zēniem un menstruāciju sākums meitenēm,
izjūtu viļņošanās, nestabilitāte, mainīgums,…