NOBEIGUMS
Rakstot referātu „Vēlēšanu sistēma Latvijas Republikā” , uzzināju daudz ko jaunu. Līdz šim nebiju nopietni interesējusies par vēlēšanu sistēmu Latvijā, jo tikai nesen kļuvu par pilntiesīgu vēlētāju. Nebiju aizdomājusies par to, ka mēs esam tie, kuri ievēl arī savus deputātus Eiropas Parlamentā. Interesanti šķita, ka tikai Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiek ik pēc 5 gadiem, pārējas norisinās reizi 4 gados.
Viens no lielākajiem maniem ieteikumiem būtu īsas vēlēšanu likuma rokasgrāmatas izveidošana. Televīzijā krietnu laiku pirms vēlēšanām tiek skaidrots kā jāaizpilda biļetēns, bet ar to vien nepietiek. Katram ir jāapzinās savas balss nozīmīgums un spēks, jo mēs taču dzīvojam demokrātiskā republikā, vara pieder mums – iedzīvotājiem. Rokasgrāmatā daudz īsāk būtu aprakstīta vēlēšanu norise. Tajā būtu vēlēšanu likumi, bet daudz kodolīgāk un saprotamāk, valodā, ko spēj viegli uztvert ik viens no mums, bet milzīga terminu piesātinājuma.
Vidusskolu 11. un 12. klašu skolniekus būtu nepieciešams izglītot par vēlēšanu sistēmu. Šo funkciju varētu pildīt Centrālā Vēlēšanu komiteja. Tajai būtu nepieciešama komanda, kas dodas uz skolām un lasa lekcijas un pēc iespējas interesantāk stāsta par šo procesu. Ne katram vidusskolniekam ir iespēja apgūt mācību priekšmetu „politika un tiesības”.
Rakstot darbu, uzzināju, ka atbildīgā iestāde par vēlēšanu kārtību un norisi ir Centrālā Vēlēšanu komiteja. Līdz šim nezināju, ka to iedzītotāju balsis, kuri balso kādā no ārzemju iecirkņiem, tiek pieskaistītas Rīgas apgabalam. Katrā rajonā pašvaldību vēlēšanās deputātu skaitu nosaka iedzīvotāju skaits. Jo vairāk iedzīvotāju, jo vairāk deputātu.
…