Kā šī referāta tēmu es izvēlējos Veltu Rūķi – Draviņu. Veltu Rūķi – Draviņu es izvēlējos, jo ar viņas pētījumiem jau esmu saskārusies folkloras kursā. Tieši ar pētījumu ,, Cilvēks un daba latviešu tautas dziesmās’’. Man likās interesanta viņas pētnieciskā pieeja šim jautājumam. Uzzinot, ka Velta Rūķe – Draviņa darbojusies arī valodniecībā, es vēlējos iepazīties ar šo personību tuvāk.
Mans mērķis ir iepazīties ar citu pētnieku, zinātnieku izteikumiem par Veltu Rūķi – Draviņu. Apskatīt viņas dzīves gājumu, biogrāfiju. Izzināt devumu zinātnē un latviešu valodniecības attīstībā.
Velta Rūķe- Draviņa dzimusi Valmierā 1917. gada 25. janvārī. Dzelzceļa ierēdņa ģimenē. Beigusi Rīgas 2. ģimnāziju. Studējusi Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes baltu valodu nodaļā. [ 8 ] To absolvējusi 1939. gadā, pēc tam bija J. Endzelīna asistente un gatavojās zinātniskam darbam salīdzināmajā valodniecībā. Jau studiju gados V. Rūķe - Draviņa sāka strādāt Latviešu valodas krātuvē, no 1940. gada uz neilgu laiku kļūst par tās vadītāju. No 1940. – 1941. gadam strādāja arī Latvijas Universitātē par asistenti un lektori fonētikā. [ 4 ]
Kara beigu posmā 1944. gadā V. Rūķe - Draviņa kopā ar dzīvesbiedru filologu Kārli Draviņu emigrēja uz Zviedriju. Pirmie dzīves gadi aizritēja kā vairākumam latviešu. Smagā fiziskā darbā, atkārtotās studijās. ‘’ Ceļš bija ļoti smags. Jauniešiem, kas tagad paciemojas pie turīgiem radiem Zviedrijā, ne sapnī nevar ienākt prātā, ar kādām grūtībām toreiz bija jācīnās bēgļiem, kas bez mantas, bez naudas, bez radiniekiem un palīgiem bija nokļuvuši svešā zemē’’. Sākumā viņa strādāja arhivāres darbu Lundas universitātē. ,, Pašā sākumā algas darbam ceļu pašķīra Tālivalža Rozes latviskā stenogrāfija, kas bija apgūta jau ģimnāzijā un kas ļāva stenografēt arī zviedru, vācu un angļu valodā’’. [ 4 ] 1955. gadā V. Rūķe - Draviņa beidza Stokholmas universitāti kā slāvu valodu speciāliste. …