Veronika Strēlerte - biogrāfija un literārā daiļrade (dzejas analīze)

Dzimusi Dobelē ierēdņa ģimenē. (Literatūrzin. Andreja Johansona sieva, dzejnieka Pāvila Johan­sona māte.) Mācījusies Jelgavas 4. pamatskolā, Auces pamatskolā, Jelgavas 2. valsts ģimnāzijā, Rīgas 2. pilsētas vidusskolā. Studējusi LU romāņu valodas, studijas pabeigusi 1941. g. Publicējusies žurn. "Daugava", "Latvju Mēnešraksts". 1944. g., tuvojoties Sarkanajai armijai, devusies uz Berlīni, bet atgriezusies Kurzemē ("Kurzemes katlā" jeb Kurzemes cietoksnī). 1945. g. bēgļu laivā kā daudzi citi devusies uz Zviedriju. Tur sākumā strādājusi par kalponi, tad dabūjusi korektores un tulkotājas darbu apgādā "Daugava", Stokholmas Universi­tātē lasījusi lekcijas par latv. lit. Lit. darbība sākas 1935. g. ar dzejoļu publikācijām žurn. "Daugava". Ar pirmo dzejoļu krāj. "Vienkārši vārdi" ienāk kā izkopts talants: augsta dzejas meistarība, savda­bīga balss, "rāms apcerīgums un atturīgas skum­jas, glorificējot mirkli kā mūžības visraksturīgāko izpausmi" (V Vecgrāvis). Pēckara dzejā dziļa un sāpīga izpratne par nenovēršamo likteni svešumā, tautas nelaimi, neļaušanās tukšām ilūzijām, bet vienlaikus - spēks, dzīves, nāves un mūžības ap­jausma, kas glābj no izmisuma. Dzeja ir tulkota zviedriski, nedaudz arī norvēģiski. [1]…