Veronikas Strēlertes dzejasīpatnības

Veronika Strēlerte ir ļoti interesanta un spilgta personība, ko pētot pat vistuvākajam, daudz kas paliek neatklāts. Vismainīgāk ir iedomāties, ka pazīstam dzejnieku, kas gan atklājas savos darbos, pat reizē ir arī pretrunīgs un mainīgs indivīds, kādu to redzam ikdienā, un aiz šā dzejnieka un indivīda, kā saka M, Jursenāre (M, Yourcenar), ir reālais cilvēks, kura dzīve kā ikviena dzīve - paliek neatklājams noslēpums. Tāpēc mēģināšu arī šo noslēpumu nedaudz atklāt un tomēr neatklāt neko.
Veronikas Strēlertes dzīve un literāra darbība
Veronika Strēlerte dzimusi 1912,gada 10.oktobrī Dobelē. Vārds "Veronika" ir pieņemts literārai darbībai, dzejnieces īstais vārds ir Rudīte. Tēvs rakstvedis. Abi vecāki cēlušies no zemnieku ģimenēm - tēvs no Vecauces, māte no Džūkstes. Tēvs jaunībā darbojies žurnālistikā ka lauku korespondents ar pseidonīmu Zariņu Kārlis. Viņa dzimtais uzvārds bija Kalevics, bet, lai nebūtu jāiet ilgus gadus "krievos", viņu adoptējusi kāda bezbērnu ģimene. Viņa vecāko brāli ar sievu 1941.gadā deportēja uz Sibīriju. Mātes dzimtas mājas bija "Amatnieki"
un dzimtais uzvārds - Skurbe. Viņas brālis Žano Skurbe bija skolotājs Irlavas seminārā. Brāļa dēls Arvīds kļuva par Latvijas aviācijas pulka komandieri.
Veronikas Strēlertes tēvs un māte jaunībā aktīvi darbojušies sabiedriskajā dzīvē: spēlējuši teātri, dziedājuši korī, piedalījušies dziesmu svētkos, kur mātei bija jādzied duetā ar Malvīni Vīgneri- Grīnbergu.
Pēc apprecēšanās Veronikas Strēlertes vecāki dzīvoja Dobelē, kur viens pēc otra piedzima pieci bērni. Dienas gaitas ritēja mierīgi līdz 1905. Gadam. Tad tēvu apvainoja par to, ka viņš atbalstīja revolucionārus un apcietināja. Pēc 9 mēnešiem atbrīvoja.…