Ir daudz dažādu viedokļu par to, kas ir vērtspapīri. Protams, tie var pastāvēt tikai to cilvēku starpā, kuri nekad neiedziļinājās šajā jautājumā. Es domāju, visi man piekritīs, ja es pateikšu, ka vērtspapīri ir dokuments, kas liecina par to, ka tām īpašniekam pieder zināmas tiesības uz noteikto īpašuma daļu vai uz noteiktā ienākuma iegūšanu. Dažādu valstu likumos vērtspapīru jēdzieni var atšķirties, bet doma ir viena un tā pati – ja kādam pieder vērtspapīrs, tas nozīmē, ka tām pieder kaut kāda īpašuma daļa vai naudas summa.
Katrā valstī pastāv sava likumdošanas sistēma, kas regulē vērtspapīru pārdošanu un izlaišanu. Pie tām katrā valstī (arī Latvijā) ar relatīvi brīvu tirgus ekonomiku par vērtspapīru īpašnieku, principā, var būt jebkurš cilvēks (gan fiziskā, gan juridiskā persona). Un līdz kādam laikam lielāka daļa vērtspapīru piederēja tieši fiziskām personām, nevis organizācijām, bet ir tāda tendence, ka par lielākiem akciju turētājiem tagad kļūst kompānijas.
Vērtspapīrs - īpaša veida prece. Tas ir vienlaicīgi īpašuma tituls, parādzīme, tiesības uz ienākuma saņemšanu un saistības šo ienākumu izmaksai. Tas vienmēr ir naudas kapitāla un citu materiālo labumu simbols. Citiem vārdiem runājot, vērtspapīrs ir prece (ja mēs runāsim par to, kā par papīra gabaliņu), kuras pašizmaksa ir ļoti niecīga, bet kura var būt pārdota par samērā augstu tirgus cenu.
To var paskaidrot sekojoši: vērtspapīrs, kuram ir noteikta nominālvērtība, var būt segts ar noteikta lieluma kapitālu, kas ir ieguldīts, piemēram, kādā ražošanas uzņēmumā. Ja pieprasījums pēc kāda vērtspapīra būs lielāks par piedāvājumu, tad cena būs augstāka par nominālvērtību (ir iespējama arī pretēja situācija). Tātad, ja vērtspapīra cena var būtiski atšķirties no tās nomināla, tad tas ir tā saucamais fiktīvais kapitāls.
Fiktīvais kapitāls – tas ir reālā kapitāla dvīnis. Tā cena ir atkarīga no kapitāla pieprasījuma un piedāvājuma attiecības un kapitalizētā vērtspapīru ienākuma vērtības. Tā ir tieši proporcionāla pieprasījuma paaugstināšanai attiecībā pret piedāvājuma paaugstināšanu un arī vērtspapīru ienākuma vērtībai. Šī vērtība ir apgriezti proporcionāla kapitāla piedāvājuma paaugstināšanai attiecībā pret to pieprasījumu un procentu likmes normai.
…
