SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Latvijas Republikā ir sastopami daudz un dažādi normatīvie akti, kas sniegtu informāciju par vērtspapīriem, iespējams, ka cilvēkam kas ar tiem nestrādā katru dienu tas pat radītu nelielu apjukumu, jo tajos visos orientēties nav iespējams.
Sameklēt informāciju savam darbam nebija grūti, jo informācija par vērtspapīriem ir plaši pieejama dažādās banku mājas lapās, kā arī mājas lapās, kas sniedz informāciju par naudas darījumiem, uzkrājumiem, peļņas gūšanas veidiem, utt.
Veicot aptauju secināju, ka personu grupa, kura ikdienā nav saistīta ar komercdarbību un kredītiestādēm ir mazāk informēta par vērtspapīru veidiem, to pamatidejām un atšķirībām. Arī šai personu grupai mazāk procentiem pieder vērtspapīri, mans pirmais secinājums radās, ka tas tādēļ, jo šī grupa nenodarbojās ar komercdarbību un līdz ar to izrietošais secinājums ir, ka ar komercdarbību var labi nopelnīt.
Veicot aptauju interesants iznākums bija otrajam jautājumam. Jautājot otrajai grupai kāpēc viņi tā domā, lielākā daļa atbildēja apmēram vienādi, ka tirgus ir un paliek tirgus, jo starpība starp vērtspapīru un citu tirgu ir tikai tāda, ka vērtspapīru tirgū apgrozās cilvēki ar lielākiem iztikas līdzekļiem.
Pētot ceturto un piekto aptaujas jautājumu secināju, ka pirmās grupas personas ieteiktu savam klientam pieprasīt no sadarbības partnera vekseli, taču paši izvēles gadījumā vekseli neparakstītu, taču lielākā daļa no otrās grupas personām uz šo jautājumu nezināja kā atbildēt tāpēc, ka ir maz informēti par vekseļa būtību un mērķi.
Kopumā mans secinājums par aptauju ir tāds, ka pirmās grupas personas, kam ir kaut neliela saskarsme ikdienā ar komercdarbību, ir vairāk informētas par vērtpapīriem kā otrās grupas personas.
…
