Es izvēlējos šo tēmu tāpēc, ka man kļuva ļoti interesanti to, kas tieši ir “Apdrošināšanas polise” un kādas firmas to pārstāv.
Savā darbā es apskatīju gan teorētiskus jautājumus, kuri tieši saistīti ar apdrošināšanas polisēm, gan arī praktiskus. (Apskatīju pastāvīgu veselības apdrošināšanu, fizisku un juridisku personu apdrošināšanu, a/s “BTA” un “Rīgas slimokases” darbību un to vietas apdrošināšanas tirgū Latvijā, ka arī nodokļu atlaides politiku.)
Kādreiz polises rakstīja ar roku tad izsniedza apdrošinājuma ņēmējam. Laikam ritot, tā rīkoties kļuva neizdevīgi. Apdrošinātāji sāka izmantot standartveidā iespiestās polises. Informāciju par katru individuālo apdrošinājuma ņēmēju ierakstīja šim nolūkam īpaši atstātās vietās. Šobrīd izmanto tā dēvētās polises ar pielikumu.
Katrai polisei ir savs nosaukums, kurā ir norādīts apdrošinātāja vārds, dažreiz arī adrese un apdrošināšanas sabiedrības logotips.[10.]
Katra polise sākās ar tekstu, ko dēvē par preambulu. Polišu preambulas var nedaudz atšķirties, bet vienmēr tajās ietverti trīs sekojoši punkti:
1.Pieteikums tiek formulēts kā apdrošināšanas līguma pamats un ir līguma sastāvdaļa. Tādējādi pieteikums kļūst par līguma daļu, lai gan to nesastāda un neizsniedz kopā ar polises dokumentu. Pieteikuma deklarācijā teikts, ka pieteicējs apliecina, ka sniegtā informācija pēc pieteicēja pārliecības un rīcībā esošajām ziņām ir patiesa. Šī deklarācija kļūst par līguma sastāvdaļu.
2.Preambulā tiek minēta arī prēmija. Preambulā teikts, ka prēmija ir iemaksāta vai arī ka panākta vienošanās par to, ka apdrošinājuma ņēmējs prēmiju iemaksās. Protams, ka līgums stājās spēkā tikai pēc tam, kad apdrošinājuma ņēmējs ir iemaksājis prēmiju, vai polise ir izsniegta, pamatojoties uz vienošanos par prēmijas vēlāku iemaksu.
3.Preambula arī apliecina, ka apdrošinātājs apņemas nodrošināt polisē noteikto segumu.[10.]
Preambulai seko apdrošināšanas sabiedrības darbinieka (pārstāvja) paraksts. Parasti polisē paraksts jau ir iespiests, jo praktiski parakstīt visas polises nav iespējams.
Operatīvā daļa ir polises vissvarīgākā sastāvdaļa. Tajā tiek raksturota apdrošināšana, kādu apdrošinājuma ņēmējs saņem ar šo polisi. Operatīvā daļā viss sākas ar vārdiem: ”Apdrošināšanas sabiedrība apņemas…” un turpinās ar paskaidrojumu, ko tieši apdrošināšanas sabiedrība apsola veikt. Tātad šajā daļā ir raksturota apdrošināšana, kuru sniedz attiecīga polise.
Viens no iemesliem, kura dēļ apdrošināšana rada neapmierinātību ir polisei piemērotie izņēmumi, kuru dēļ jānoraida atlīdzības pieteikums. Ja tiek lietota polise ar pielikumu, izņēmumi ir neizbēgami. (Varētu, piemēram, sastādīt izņēmumu sarakstu).
Polisi parasti noslēdz noteikumu uzskaitījums. Noteikumi ir iekļauti visās polisēs. Tie var atrasties dažādās polises daļās, bet to saturs ir ļoti līdzīgs.
Noteikumi var būt šādi:
apdrošinājuma ņēmējam ir jāievēro polisē izvirzītie noteikumi;
apdrošinājuma ņēmējam ir jāinformē apdrošinātais par jebkāda veida būtiskām pārmaiņām apdrošināšanas riskā; paskaidrojums, kādas ir iespējamās krāpšanas sekas; noteikumi, kas jāizpilda pirms un pēc līguma noslēgšanas, ka arī kas jāizpilda pirms atlīdzības saņemšanas.[10.]…
