Secinājumi
1. Veselības ekonomika pēta medicīnas saimnieciskās formas. Veselības Ekonomika - ekonomisko zināšanu komplekts par veidiem, metodēm, par darbības rezultātiem veselības aizsardzības jomā.
2. Atkarībā no tā, kādā līmenī, veselības aizsardzības sistēmā vai ārpus tās, tiek analizētas ekonomiskās attiecības, tos var iedalīt - makroekonomiskos, mikroekonomiskos un midiekonomiskos.
3. Veselības ekonomikas vispārējs mērķis ir ekonomisko attiecību pētīšana, kas objektīvi rodas īstenojoties medicīniskās profesijas darbībā. Saskaņā ar šo vispārējo mērķi, veselības ekonomikas uzdevumus var iedalīt septiņās grupās.
4. Latvijā pastāv bezmaksas medicīnas sistēma, tomēr reālajā dzīvē pacientu privātie maksājumi veido ievērojamu daļu gan privāto, gan pašvaldībām, gan valstij piederošo slimnīcu un klīniku ieņēmumu. Saskaņā ar oficiālo statistiku mājsaimniecību privātie maksājumi veido aptuveni 40% no visa veselības aprūpes sistēmas finansējuma, bet šie dati neietver neoficiālos maksājumus jeb t.s. ‘’pateicības’’, kā arī tēriņus medikamentiem.
5. Latvijā bijušas 72 slimnīcas, taču šogad to skaits sarucis līdz 39. Līdz ar to arī gultas vietu skaitu plānots samazināt no 625 gultas vietām uz 100 000 iedzīvotājiem 2009.gadā līdz 493 gultas vietām šogad. Kopumā līdz 2012.gadam gultas vietu skaits plānots samazināt līdz 450 vietām uz 100 000 iedzīvotājiem. Pasaules Banka (PB) ierosina, ka Latvija laika periodā no šā gada 1.jūlija līdz 2013.gada 31.decembrim gultasvietu skaitu slimnīcās varētu samazināt par 5000. Tad Latvijā būtu aptuveni 350 slimnīcas gultasvietas uz 100 000 iedzīvotāju.
6. Igaunijā, Lietuvā un Latvijas veselības aprūpes nodrošinājums visās trīs Baltijas valstīs ir ļoti līdzīgs, nelielām kopējām konkurētspējīgām priekšrocībām pastāvot Igaunijā. Šīs priekšrocības Igaunija lielā mērā ir ieguvusi pateicoties veiksmīgi realizētām veselības aprūpes reformām. Veikto reformu rezultātā Igaunijā, esošajā situācijā, ir mazākais stacionāro veselības aprūpes iestāžu un stacionārā izvietoto gultu skaits uz 10000 iedzīvotājiem, kas liecina par veselības aprūpes izdevumu sloga pārnešanu uz ambulatorajiem pakalpojumiem. Lietuva, savukārt, Baltijas mērogā uzrāda labākos rezultātus attiecībā uz ārstu un veselības aprūpes darbinieku pieejamību, kas norāda uz potenciāli augstāku veselības aprūpes cilvēkresursu skaitu, kas var sekmēt lielāka pacientu skaita apkalpošanas iespējas. Lietuva arī nākotnē potenciāli ir vislabvēlīgākajā situācijā attiecībā uz cilvēkresursu pieejamību, jo tajā veselības aprūpes rezidentu skaits ir gandrīz trīs reizes lielāks nekā abās pārējās Baltijas valstīs. Latvijā, turpretī, ir lielākais ambulatoro veselības aprūpes iestāžu skaits Baltijas valstu starpā, kas liecina par augstu materiāltehniskā nodrošinājuma potenciālu ārvalstu pacientu vidū pieprasīto ambulatoro pakalpojumu sniegšanai.
…
